RB Rail - Rubesa paliek, latveišu valoda skolās, streiki Francijā, SDV - Ziemeļvalstis

Atsāktas diskusijas par iespējamu neonikotinoīdu aizliegšanu lauksaimniecībā, lai pasargātu bites. Kaitēkļu atvairīšanas līdzeklis aizliegts jau piecus gadus, bet atsevišķas valstis pieļauj ar neonikotinoīdu kodinātu sēklu izmantošanu pavasarī. Vasaras rapšu audzētāji apliecina, ka citādi konkrēto kultūru nav iespējams izaudzēt.

Eiroparlamentārietis, Eiropas Parlamenta ''Rail Baltica'' draugu grupas vadītājs Roberts Zīle par ''Rail Baltica'' projekta turpmāko gaitu.

Dzimuši Latvijā koncerts ar Māri Sirmo

Dzintaru koncertzālē rīt notiks cikla „Dzimuši Latvijā” koncerts, kura galvenais varonis būs izcilais diriģents Māris Sirmais. Koncerta programmai viņš izvēlējies mūziku, kam viņa dzīvē bijusi ļoti svarīga loma un kuras autori ir arī viņam personiski ļoti tuvi cilvēki. Un tie ir – Pēteris Vasks, Rihards Dubra, Ēriks Ešenvalds, Raimonds Pauls, Juris Vaivods un Raimonds Tiguls. Vairāki no viņiem būs uz skatuves arī koncertā, muzicējot kopā ar valsts akadēmisko kori „Latvija” Māra Sirmā vadībā.

Moderācija

Šajās dienās Briselē uz tikšanos ir pulcējušies 19 eirozonas dalībvalstu līderi,lai runātu par ekonomiskās un monetārās savienības ilgtermiņa reformām, lai padarītu to izturīgāku pret iespējamiem nākotnes ekonomiskajiem šokiem. Taču dienaskārtībā nonākuši arī jautājumi par attiecībām ar Krieviju un Lielbritāniju.

MOderācija

Brīvības iela Dobelē,

Šogad svinam valsts simtgadi, bet aprīļa vidū apritēs jau 101 gads, kopš Dobele ieguvusi pilsētas tiesības. Kā miests Dobele pastāv jau daudzus gadsimtus, jo pilskalna apkaime bijusi iecienīta tirgotāju un amatnieku apmešanās vieta. Pēc arheologu pētījumiem Dobeles pilskalna apkārtnē secināts, ka senākais ceļš Dobelē bijusi tagadējā Brīvības iela.

Arvien lielāku popularitāti gūst dažāda veida meistarklases, kurās jebkuram ir iespēja papildināt vai iegūt jaunas zināšanas un iemaņas. Termins meistarklase Latvijā pirmoreiz parādās saistībā ar vizuālo mākslu - stājglezniecības, tēlniecības meistarklases, turpat blakus parādās arī mūzikas virtuozu klases, bez meistara nosaukuma, bet liekas tas pats jau būs. Padomjlaikā  liela tiesa šo klašu pārvērtās par kursiem, bet 21. gadsimtā atkal termins meistarklases kļuvis populārs. Tās pat ir kļuvušas virtuālas. Kas ir meistarklases mūsdienās, kā tās veido un kāds ir mācību process tajās?

Arvien lielāku popularitāti gūst dažāda veida meistarklases, kurās jebkuram ir iespēja papildināt vai iegūt jaunas zināšanas un iemaņas. Termins meistarklase Latvijā pirmoreiz parādās saistībā ar vizuālo mākslu - stājglezniecības, tēlniecības meistarklases, turpat blakus parādās arī mūzikas virtuozu klases, bez meistara nosaukuma, bet liekas tas pats jau būs. Padomjlaikā  liela tiesa šo klašu pārvērtās par kursiem, bet 21. gadsimtā atkal termins meistarklases kļuvis populārs. Tās pat ir kļuvušas virtuālas. Kas ir meistarklases mūsdienās, kā tās veido un kāds ir mācību process tajās?

Kā šūna piedzimst un kā nomirst? Kādi resursi tai vajadzīgi un kā tā spēj sevi apgādāt ar enerģiju? Kā šūnas dalās un cik daudzveidīgas ir šūnas mūsu ķermenī?

Kā šūna piedzimst un kā nomirst? Kādi resursi tai vajadzīgi un kā tā spēj sevi apgādāt ar enerģiju? Kā šūnas dalās un cik daudzveidīgas ir šūnas mūsu ķermenī?

Mākslinieka Pētera Krastiņa glezna „Jauns mēness”, kas būs skatāma Baltijas valstu simbolistu mākslas darbu izstādē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Orsē muzejā, aizved 20.gadsimta sākuma latviešu mākslinieku neoromantisko noskaņu pasaulē. Tas ir neliels darbs, ainaviska studija, kas saglabājusies Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Parīzē Krastiņa darbs satiksies ar citu tā laika mākslinieku, viņa līdzinieku gleznām.

Jau trešo gadu pēc kārtas kalendāros iezīmējas 30. marts – diriģenta, profesora Maestro Jāņa Dūmiņa dzimšanas diena, nosaukta par Jāņa Dūmiņa Dienu. Par Jāņa Dūmiņa dienu Talsos un projekta "Jāņa Dūmiņa Diena - Iedvesmas stāsts" attīstību pārrunājam Kultūras Rondo studijā.

Kopš gada sākuma slēgtajā Āgenskalna tirgū Pārdaugavā šonedēļ strādā Rīgas domes Īpašuma departamenta nolīgta tehnika, demontējot iepriekšējās desmitgadēs ap vēsturisko tirgus namu uzceltās ēkas. Tāda rosība satraukusi Āgenskalna iedzīvotājus, bet domē norāda, ka darbi sen ieplānoti. Tāpat dome arvien gaida potenciālos tirgus nomniekus, kuru interese pagaidām gan ir visai necila.

Var sanākt tā, ka drīz jūrā zvejot dosies tikai pensionāri – tik drūmu ainu ieskicē zvejas nozarē strādājošie. Vai nākotnē Latvijā kāds vispār zvejos mencas?  Izskan dažāda versijas, ko darīt - vai nu jāieved Latvijā filipīnieši, vai jāsāk domāt, kā mazināt prasības darbam uz kuģiem. Meklējam atbildes uz jautājumu, kas notiek nozarē un kur palikuši zvejnieki?

Tiešraide no Zemgales! Brīvais mikrofons kopā ar Jelgavas iedzīvotājiem.

Krustpunktā šodien raida nevis no Rīgas, bet gan no Kuldīgas. Tiešraidē no pilsētas Mākslas nama diskusija par ceļiem. Kad beidzot brauksim pa labākiem ceļiem? Raidījumu vada Māra Jansone un Aidis Tomsons. Diskusijā piedalās Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons un SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" Ielu un laukumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Gatis Ozols, Ventspils novada Domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un Gudenieku pagasta pārvaldniece Daina Bērende.

Krustpunktā šodien raida nevis no Rīgas, bet gan no Kuldīgas. Tiešraidē no pilsētas Mākslas nama diskusija par ceļiem. Kad beidzot brauksim pa labākiem ceļiem? Raidījumu vada Māra Jansone un Aidis Tomsons. Diskusijā piedalās Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons un SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" Ielu un laukumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Gatis Ozols, Ventspils novada Domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un Gudenieku pagasta pārvaldniece Daina Bērende.

Dodamies uz Ķekavu, lai iepazītu unikālu sieviešu vokālo ansambli “Jūti”, kura dalībnieces ir draudzenes un kopā dzied kopš trīs, četru gadu vecuma. Stāsts par ansambli, kura dalībnieces ir kopā jau trīsdesmit gadu un kolektīvu sauc par ģimeni.

Dodamies uz Ķekavu, lai iepazītu unikālu sieviešu vokālo ansambli “Jūti”, kura dalībnieces ir draudzenes un kopā dzied kopš trīs, četru gadu vecuma. Stāsts par ansambli, kura dalībnieces ir kopā jau trīsdesmit gadu un kolektīvu sauc par ģimeni.

Reemigrācijas ciklu esam noslēguši, tagad pievērsīsimies tiem latviešiem, kuri neplāno atgriezties uz dzīvi Latvijā un visticamāk nekad to nedarīs. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki ir Latvijai zuduši? Kā uzskata eksperti, šādi cilvēki veido lielāko daļu no 300 tūkstošiem latviešu, kas ir ārpus Latvijas.

23. martā Rīgas domē norisinājās 21. starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018". Tajā izskanēja referāti par tēmu "Nekustamais īpašums: 10 gadi pēc krīzes. Kas tālāk?", kā arī apspriest temats "Kāpēc Viļņā būvē divreiz vairāk birojus un mājokļus, nekā Rīgā? Un kā to mainīt".

Mobilo sakaru operators "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) sadarbībā ar "Latvijas Zaļo punktu" atklāj kampaņu "Visu cieņu vecajam telefonam!", lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus neuzglabāt mājās nolietotos mobilos tālruņus, neizmest tos sadzīves atkritumu konteineros un nodot tos pārstrādei.

Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Valdība lēma, ka 6. jūlijā turpmāk būs Latvijas aviācijas diena, 10. jūlijā - Latvijas karavīru diena, bet septembra trešajā svētdienā - Autotransporta darbinieku diena. Par to vēl lems Saeima, bet kopumā Latvijā ir vairāk nekā 40 svētku, atceres un atzīmējamās dienas, 14 no tām - valsts svētku dienas, līdz ar to brīvdienas.

Šodien policija Francijā nogalināja uzbrucēju, kurš kādā lielveikalā valsts dienvidrietumos bija sagrābis vairākus ķīlniekus, divus no tiem nogalinot, bet vairākus ievainojot. Policija pieļauj, ka neitralizētais uzbrucējs ir atbildīgs arī par diviem citiem šodien pastrādātiem uzbrukumiem, kur tika sašauts kāds policists un nogalināts cilvēks. Pēc sākotnējās informācijas apkopošanas Francijas premjers paziņojis, ka notikušais liecinot par teroraktu.

Var sanākt tā, ka drīz jūrā zvejot dosies tikai pensionāri – tik drūmu ainu ieskicē zvejas nozarē strādājošie. Vai nākotnē Latvijā kāds vispār zvejos mencas?  Izskan dažāda versijas, ko darīt - vai nu jāieved Latvijā filipīnieši, vai jāsāk domāt, kā mazināt prasības darbam uz kuģiem. Meklējam atbildes uz jautājumu, kas notiek nozarē un kur palikuši zvejnieki?

Latvijas skeletoniste Lelde Priedulēna uzskata, ka viņas īstā cīņa par septīto vietu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs sākās pēc vasarā piedzīvotā krustenisko saišu plīsuma. „Tās ir prieka asaras. Smejoties saku, ka pirms četriem gadiem Sočos bija 14.vieta, tagad Phjončhanā septītā - tātad tendence ir tikai pozitīva un pēc četriem gadiem Pekinā kaut kas var sanākt,” stāsta sportiste.

Arvien lielāku popularitāti gūst dažāda veida meistarklases, kurās jebkuram ir iespēja papildināt vai iegūt jaunas zināšanas un iemaņas. Termins meistarklase Latvijā pirmoreiz parādās saistībā ar vizuālo mākslu - stājglezniecības, tēlniecības meistarklases, turpat blakus parādās arī mūzikas virtuozu klases, bez meistara nosaukuma, bet liekas tas pats jau būs. Padomjlaikā  liela tiesa šo klašu pārvērtās par kursiem, bet 21. gadsimtā atkal termins meistarklases kļuvis populārs. Tās pat ir kļuvušas virtuālas. Kas ir meistarklases mūsdienās, kā tās veido un kāds ir mācību process tajās?

"12 gulbītes un 12 gulbji". Pasaku stāsta Akvelīna Līvmane

Krustpunktā šodien raida nevis no Rīgas, bet gan no Kuldīgas. Tiešraidē no pilsētas Mākslas nama diskusija par ceļiem. Kad beidzot brauksim pa labākiem ceļiem? Raidījumu vada Māra Jansone un Aidis Tomsons. Diskusijā piedalās Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons un SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" Ielu un laukumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Gatis Ozols, Ventspils novada Domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un Gudenieku pagasta pārvaldniece Daina Bērende.

Gunāra Priedes lugas "Centrifūga" iestudējums Jaunatnes teātrī. 1. daļa. Režisors Ādolfs Šapiro. Lomās: Dina Kuple, Lūcija Baumane, Sergejs Judins, Anda Zaice, Aleksandrs Maizuks, Rūdolfs Plēpis, Marina Kalmikova, Igors Černovs, Arnis Līcītis, Harijs Gerhards. 1986. gada ieraksts.

Var sanākt tā, ka drīz jūrā zvejot dosies tikai pensionāri – tik drūmu ainu ieskicē zvejas nozarē strādājošie. Vai nākotnē Latvijā kāds vispār zvejos mencas?  Izskan dažāda versijas, ko darīt - vai nu jāieved Latvijā filipīnieši, vai jāsāk domāt, kā mazināt prasības darbam uz kuģiem. Meklējam atbildes uz jautājumu, kas notiek nozarē un kur palikuši zvejnieki?

Mākslinieka Pētera Krastiņa glezna „Jauns mēness”, kas būs skatāma Baltijas valstu simbolistu mākslas darbu izstādē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Orsē muzejā, aizved 20.gadsimta sākuma latviešu mākslinieku neoromantisko noskaņu pasaulē. Tas ir neliels darbs, ainaviska studija, kas saglabājusies Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Parīzē Krastiņa darbs satiksies ar citu tā laika mākslinieku, viņa līdzinieku gleznām.

Latvijas skeletoniste Lelde Priedulēna uzskata, ka viņas īstā cīņa par septīto vietu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs sākās pēc vasarā piedzīvotā krustenisko saišu plīsuma. „Tās ir prieka asaras. Smejoties saku, ka pirms četriem gadiem Sočos bija 14.vieta, tagad Phjončhanā septītā - tātad tendence ir tikai pozitīva un pēc četriem gadiem Pekinā kaut kas var sanākt,” stāsta sportiste.

Dodamies uz Ķekavu, lai iepazītu unikālu sieviešu vokālo ansambli “Jūti”, kura dalībnieces ir draudzenes un kopā dzied kopš trīs, četru gadu vecuma. Stāsts par ansambli, kura dalībnieces ir kopā jau trīsdesmit gadu un kolektīvu sauc par ģimeni.

Kā šūna piedzimst un kā nomirst? Kādi resursi tai vajadzīgi un kā tā spēj sevi apgādāt ar enerģiju? Kā šūnas dalās un cik daudzveidīgas ir šūnas mūsu ķermenī?