Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie māsām Kristīnes Lindenbergas un Līgas Vilnes Limbažu novada Liepupes pagasta "Zemniekos". Kristīne kopā ar vīru Tomasu z/s "Tūjsmuiža" apstrādā 500 ha zemes un audzē 220 piena govis un teliņus, nodarbojas ar mājražošanu un izveidojušu saimniecībā brīprātīgo ugunsdzēsēju punktu. Līga ir arhitekte un laukos izveidojusi nelielu saimniecību ar 4 zirgiem, 3 kazām un 22 Angoras trušiem. Abām māsām ir vēl viena māsa - dārzniece un brālis metālkalējs. Lieldienās visi sabrauc dzimtas mājās un mammas Benitas Vilnis vadībā krāso olas un svin svētkus un kopā būšanu.

Sēlpils rotāšanu, Dienvidkurzemes garos saucienus un Lielās dienas dziesmas dzied grupas "Tautumeitas", tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" un Līvānu folkloras kopas "Ceiruļeits" dalībnieki.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. Jau kopš sirmas senatnes dziednieki ir meklējuši anestēzijas un narkozes līdzekļus, pamatā eksperimentējot ar augu valsts produktiem. Tomēr vispārējā narkoze mūsdienu izpratnē kļuva iespējama vien līdz ar ķīmijas zinātnes attīstību Jaunākajos laikos. Hronoloģiski pirmā ķirurģiskā operācija ar vispārēju narkozi notika 1842. gada 30. martā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Pagājušajā pirmdienā noslēdzāss starptautisks metu konkurss jauna, moderna un videi draudzīga pasažieru termināļa izbūvei Rīgā, Eksportostā. Jaunais terminālis varētu uzņemt līdz 150 kruīza kuģiem un 540 kuģiem gadā pasažieru un kravu segmentā. Lai gan kruīza kuģu skaits, kas ienāk Rīgā, pēdējos gados ir samazinājies, nākotnē to skaits varētu palielināties, tiek plānots arī atjaunot regulāru prāmju satiksmi un sakārtot Eksportostas dienvidu daļu 20 ha platībā.
*
Muzikāli ļoti krāsains un kontrastains būs koncertuzvedums Laimes flauta, kas izskanēs Lieldienu Baltās nedēļas sestdienā, 6.aprīlī, Torņakalna baznīcā.
Tajā vienkopus dzirdēsim dažādu gadsimtu un tradīciju lūgšanas dažādās valodās. Arī Latvijā maz pazīstamus opusus no Latīņamerikas, Spānijas un Āfrikas. Dziedājumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām.
Koncertā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa, flautists Andis Klučnieks, ģitārists Vladimirs Kudrins un sitaminstrumentālists Elvijs Endelis, kā arī zēnu vokālā grupa "PUIKAS".

Privātos elektroskrejriteņus ir jāreģistrē līdz rītdienai. To varēs izdarīt arī vēlāk, bet līdz tam laikam ar to braukt būs aizliegts. To paredz izmaiņas Ceļu satiksmes likumā. Reģistrēt var tikai tos braucamrīkus, kas atbilst prasībām. Reģistrācijas uzlīmes izsniegtas jau vairāk nekā 7,5 tūkstošiem šo transportlīdzekļu – tādi ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati. Savukārt nepilngadīgajiem no pirmdienas brauciena laikā uz galvas obligāti būs jāvelk aizsargķivere. Kas iedzīvotājiem jāņem vērā un vai no pirmdienas satiksme uz ielām, gājēju ietvēm un parkos varētu palikt drošāka?
*
Šonedēļ Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un arī Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem meistarklases pirmo reizi sniedza Hamburgas baleta primabalerīna Anna Laudere. Pasaulslavenais horeogrāfs Džons Noimaijers, uz kura skolu Laudere no Latvijas devās mācīties pirms 25 gadiem, ar šo sezonu noslēdz savu karjeru Vācijā. Dejojot viņa trupā, Anna ir saņēmusi baleta pasaules augstākās godalgas.

Kā uzmanīties dažādās dzīves situācijās? To ar dziesmu un sarunu palīdzību nu jau pusgadu bērnudārzos mazajiem klausītājiem māca valmierietis, mūziķis Arturs Gruzdiņš. Tās ir dziesmas par dažādām drošības tēmām, kas apkopotas arī albumā „Drošības festivāls. Iepriekš Arturs Gruzdiņš vairāk bija pazīstams, kā rokmūziķis un pirmās „X faktora sezonas uzvarētājs.
*
Kur Lieldienas - tur olas, bet nevajadzētu aizmirst par sāli. Kā vēsta tautas ticējums – ja Lieldienās ēdīsi olas bez sāls, vasarā knauši tevi nokodīs vai arī nāksies melot visu cauru gadu. Tiesa, jāatceras arī mediķu brīdinājums, ka sāli nevajag lietot par daudz, jo tas var kaitēt veselībai. Kāds ir pieprasījums pēc sāls, kā mainījusies tā cena un ko saka paši iedzīvotāji?

Teju divus gadus Latvijas Dabas muzejā ekskursijas vada arī ukraiņu ornitologs Mikola Vasilenko. Pirms kara vairāk nekā 30 gadus viņš nostrādājis Zaporižjas Nacionālajā universitātē par bioloģijas pasniedzēju. Par Ukrainas dabu, par putniem tur un līdzībām ar Latvijā sastopamo, kā arī par kara ietekmi uz dabas daudzveidību saruna ar ukraiņu ornitologu Mikolu Vasilenko.

Pelēka kāja, trīs krāsu varavīksnes galva. Šo Elīzas Seiles un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Gežu ģimene no Siguldas novada: mamma Lilija, tētis Vadims ar bērniem: Eniju, Anastasiju un Aleksandru.

Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Par ēkas piepildījumu ar saturu un skatītājiem un svētku klātbūtni pārrunājam ar aktieriem Baibu Broku un Andri Keišu, reportāžā ielūkojamies teātra telpās un tiekamies ar arhitekti Zaigu Gaili.

 

 

 

Šogad pavasaris mūs tiešām lutina. Nav šaubu, ka gaisma uzvarējusi tumsu un tas taču jānosvin godam, kā to darīja mūsu senči jau tūkstošiem gadu iepriekš. Raidījumā pakavēsiemies pie tradīcijām un ticējumiem, kas saistās ar Lielās dienas svinēšanu mūsu zemē.

 

Lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas, tā saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un atzīst, ka muzeja krājumos joprojām ir arī Staļina portrets. Kāpēc ielu pārdēvēšana liekas nepārdomāta, arī par Avena porcelānu un lībiešu saknēm saruna ar Māru Lāci

Greizsirdības ēna var krist ne tikai pāri attiecībām, bet sabojāt arī darba dzīvi un nākotnes plānus. Kā izprast greizsirdību un kā neļauties tās postošajam spēkam? Varbūt greizsirdība ir jātulko kā vērtīga norāde uz kaut ko, ko ir vērts izpētīt un saprast?

Jelgavas novada Cenu pagastā atrodas trešā lielākā zirgkopības saimniecība Latvijā.Tiekamies ar SIA "Princis" izveidotāju Guntu Bangu, viņas meitu Līgu Pētersoni un mazmeitu Madaru - vienas ģimenes trīs paaudžu zirgkopēm, kas Zemgalē audzē 82 zirgus un 10 ponijus, izveidojušas jātnieku skolu un ar saviem zirgiem piedalās jāšanas sacensībās.

Sēlpils rotāšanu, Dienvidkurzemes garos saucienus un Lielās dienas dziesmas dzied grupas "Tautumeitas", tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" un Līvānu folkloras kopas "Ceiruļeits" dalībnieki.

Lieldienu laika Lielajā piektdienā lai skan Pētera Jurciņa dzejas kompozīcija „Kad koku stumbros sulas skan", kas ierakstīta 1989.gadā. Lasa Rasma Garne un Andis Kvēps. Režisors Andrejs Migla.

 

 

 

Pi ticeigūs latgalīšu sovu ceļu škārsteiklā aizsuocs Mateja evangelejs latgalīšu volūdā – audio i video formatā, kuru īskaņuojs horeografs, latgaliskuo raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Valts Pūce ir komponists un mūziķis, kurš strādā, savienojot akadēmiskās mūzikas, popmūzikas un etniskās mūzikas ietekmes. Aktieris Kaspars Pūce sāka rakstīt, kad kļuva brīvāks, pirms tam visu laiku aizņēma kino, Dailes teātris, Radio, pēc tam Leļļu teātris. Tikko laista klajā Kaspara trešā grāmata – biogrāfisks romāns par abu brāļu tēvu – režisoru Voldemāru Pūci.

Rozālija Rukšķe atnāk par vēlu pēc savas Lieldienu olas

Lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas, tā saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un atzīst, ka muzeja krājumos joprojām ir arī Staļina portrets. Kāpēc ielu pārdēvēšana liekas nepārdomāta, arī par Avena porcelānu un lībiešu saknēm saruna ar Māru Lāci

Lieldienu nakts dievkalpojums no Rīga.s Lutera baznīcas.

Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Par ēkas piepildījumu ar saturu un skatītājiem un svētku klātbūtni pārrunājam ar aktieriem Baibu Broku un Andri Keišu, reportāžā ielūkojamies teātra telpās un tiekamies ar arhitekti Zaigu Gaili.

Lai saprastu, kas ir laba māksla, ir jāskatās arī ļoti daudz sliktas mākslas, tā saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un atzīst, ka muzeja krājumos joprojām ir arī Staļina portrets. Kāpēc ielu pārdēvēšana liekas nepārdomāta, arī par Avena porcelānu un lībiešu saknēm saruna ar Māru Lāci

Kaspars Pūce - aktieris
Valts Pūce - komponists

Pelēka kāja, trīs krāsu varavīksnes galva. Šo Elīzas Seiles un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Gežu ģimene no Siguldas novada: mamma Lilija, tētis Vadims ar bērniem: Eniju, Anastasiju un Aleksandru.

Pi ticeigūs latgalīšu sovu ceļu škārsteiklā aizsuocs Mateja evangelejs latgalīšu volūdā – audio i video formatā, kuru īskaņuojs horeografs, latgaliskuo raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs Ilmārs Dreļs.