• Otrdiena, 2018. gada 23. oktobris
  • Vārda diena: Daina, Dainida, Dainis
  • Rīgā °C, vējš m/s, mm Hg, %
LSM Bērnistaba

APSTIPRINĀTS
ar VSIA „Latvijas Radio”
28.12.2017. valdes lēmumu Nr.3-26/A1-7


RĪCĪBAS UN ĒTIKAS KODEKSS

1. Kodeksa juridiskais pamats un mērķis

VSIA „Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) Rīcības un ētikas kodekss (turpmāk – Kodekss) ir pamatots uz Latvijas likumiem: Latvijas Republikas Satversmi, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī citiem tiesību normatīvajiem aktiem, un izriet no Latvijas Radio misijas, vīzijas un vērtībām. Tas nosaka profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, Latvijas Radio darbinieki rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtām profesionālām un uzvedības normām.

2. Kodeksa pielietošana

2.1. Kodekss ir saistošs Latvijas Radio darbiniekiem: satura nodrošinātājiem - raidījumu vadītājiem, producentiem, redaktoriem, un citiem satura veidotājiem jebkurā satura nesēja platformā (turpmāk visi kopā arī – žurnālisti), kā arī vadībai un atbalsta funkciju nodrošinātājiem.
2.2. Kodeksa noteikumi ir saistoši personām, kuras ir piesaistītas satura veidošanai ārpus darba tiesiskajām attiecībām.
2.3. Kodekss ir lietojams kā ceļvedis vienotai profesionālo standartu un kritēriju izpratnei, kā pamats labas žurnālistikas prakses attīstībai.
2.4. Kodekss ietver galvenos principus, kas saistoši ikdienas darbā, tie ir vienlīdz svarīgi un to uzskaitījums nav prioritārā secībā.

3. Latvijas Radio profesionālie akceptētie ētiskas darbības nosacījumi un darbības pamatprincipi

3.1. Patiesība un precizitāte
Žurnālistam savu profesionālo iespēju robežās jānoskaidro patiesība, kā un kāpēc ir veidojusies Latvijas Radio atspoguļojamā situācija, notikums vai konflikts. Informācija ir jāpamato ar faktiem, pārbaudītiem avotiem un fiksētiem pierādījumiem (audio ierakstiem, dokumentiem, statistiku u.c.). Pret auditoriju ir jābūt godīgam, nepieļaujot subjektīvu skatījumu vai spekulatīvu faktu interpretāciju, sagrozījumu un falsifikāciju. Faktu izklāstam jābūt objektīvam un skaidram. Saturā pieļautā kļūda ir jālabo.

3.2. Objektivitāte un viedokļu daudzveidība
Veidojot raidījumu, jābalstās uz faktiem, jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte satura izklāstā, ziņu vai materiāla izkārtojumā, balss intonācijā vai vārdu izvēlē. Saturā izmantotajiem faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no komentāriem un viedokļiem.

3.3. Vārda brīvība
Latvijas Radio aizsargā vārda un preses brīvību. Latvijas Radio nedrīkst pakļauties ietekmei, kas varētu ierobežot brīvu informācijas plūsmu un informācijas avotu izmantošanu vai traucēt atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.

3.4. Neatkarība
Latvijas Radio ir redakcionāli atbildīgs par saturu un nepakļaujas valsts varas, pašvaldību institūciju, politisko partiju, reliģisko organizāciju, ekonomisko aprindu, kādu grupu un atsevišķu personu interesēm un ietekmei.

3.5. Sabiedrības interešu aizstāvība un attieksme pret fiziskajām personām
3.5.1. Latvijas Radio respektē un aizstāv demokrātiskos institūtus un morāles normas.
3.5.2. Latvijas Radio nodrošina publisko platformu, kurā tiek apspriesti plašai sabiedrībai svarīgi sabiedriskie, sociālie un kultūras procesi. Latvijas Radio seko cilvēku interesēm un prioritātēm, izvēloties būtiskus tematus.
3.5.3. Latvijas Radio veicina sabiedrības viedokļu daudzveidību, debates un diskusijas, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus.
3.5.4. Žurnālists respektē personas cieņu un godu, privāto dzīvi, tautību, domāšanas veidu, politisko un reliģisko pārliecību. Žurnālists atturas no cilvēka etniskās izcelsmes, rases, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu, seksuālās orientācijas, fizisko trūkumu, veselības stāvokļa u.tml. aspektu pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, vai arī tās nav būtiska ziņas vai informācijas sastāvdaļa.
3.5.5. Žurnālists ievēro nevainīguma prezumpciju.
3.5.6. Žurnālists respektē cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības. Žurnālists sevišķi uzmanīgi izturas pret personām, kuras pašas neapzinās informācijas nozīmīgumu un atklātībai nodoto faktu izraisītās sekas. Žurnālists savā profesionālajā darbībā korekti izturas pret citu personu emocijām un jūtām, kā arī nespēju izdarīt secinājumus.
3.5.7. Žurnālists respektē bērnu tiesības.
3.5.8. Latvijas Radio izprot un respektē, ka vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem radio praktiski ir vienīgais publiskais komunikācijas un informācijas līdzeklis. Plānojot sabiedriskā pasūtījuma saturu, Latvijas Radio pievērš uzmanību redzes invalīdu problēmu aktualizēšanai, apzinoties, ka ir lielākais un ietekmīgākais šīs sabiedrības daļas informācijas, ideju apmaiņas un integrācijas forums.
3.5.9. Latvijas Radio iespēju robežās atbalsta sava satura adaptāciju vājredzīgu un neredzīgu personu darbam savā mājas lapā, it īpaši programmas arhīvā.
3.5.10. Latvijas Radio iespēju robežās atbalsta un iesaistās projektos, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku sniegtā pakalpojuma pieejamību redzes invalīdiem, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, intelektuālās attīstības traucējumiem un citos gadījumos, kad cilvēkiem ir grūtības uztvert informāciju.
3.5.11. Latvijas Radio tiecas nodrošināt informācijas pieejamību dažādos formātos un platformās, atbilstoši mūsdienu satura lietošanas paradumiem.

3.6. Uzraudzība pār politisko un ekonomisko varu
Žurnālists aizstāv sabiedrības intereses attiecībā pret varu. Viens no žurnālistikas svarīgākajiem uzdevumiem ir uzraudzīt politisko un ekonomisko varu, tādēļ attiecībās pret varu žurnālists ir īpaši analītisks un kritisks.

3.7. Informācijas avotu izmantošana
3.7.1. Žurnālistam ir tiesības neatklāt informācijas avotu, ja avots to ir pieprasījis. Informācijas avota atklāšanu var pieprasīt tikai tiesa.
3.7.2. Saskarē ar intervējamajām personām vai informācijas avotiem, žurnālists nosauc savu vārdu un uzvārdu, elektronisko plašsaziņas līdzekli, kuru viņš pārstāv. Tas jāievēro arī telefona intervijās.
3.7.3. Ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiski pētījumi, pirms slēpto metožu izmantošanas gadījuma (izmeklējošā žurnālistikā) žurnālists saskaņo to ar struktūrdaļas vadītāju.
3.7.4. Gadījumos, kad nepieciešams izmantot ierakstu, bet informācijas avots nav izpaužams, savstarpēji vienojoties ar intervējamo personu, žurnālists var raidījumā izmantot ar tehniskiem līdzekļiem mainītu intervējamā balss ierakstu, lai personu nevarētu identificēt pēc balss.
3.7.5. Žurnālists izvairās izmantot anonīmus informācijas avotus. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiskie pētījumi, vai lai aizsargātu avota tiesības uz privātumu.
3.7.6. Žurnālists ievēro bērnu tiesības, izmantojot viņus kā informācijas avotus.
3.7.7. Žurnālists nedrīkst bez personas piekrišanas saturā identificēt dzimumnoziegumu vai citas vardarbības upurus, vai atklāt ar normatīvajiem aktiem aizsargātu personas informāciju.

3.8. Telefonu sarunu izmantošana
3.8.1. Latvijas Radio raidījumu veidošanā nav pieļaujama privātu telefona sarunu izmantošana, kurās žurnālists nepiedalās kā intervētājs, izņemot 3.7.3. punktā minētajā gadījumā.
3.8.2. Ja telefona sarunas tiek izmantotas tiešraidē, kad klausītājiem ir iespēja piezvanīt uz raidījumu, žurnālistam ir tiesības pārtraukt sarunu, ja zvanītājs ignorē konkrētā raidījuma tematu vai laika limitu, izmanto sarunu reklāmai vai viņa sacītais neatbilst vispārpieņemtās ētikas un morāles normām, satur aicinājumu uz vardarbību vai neiecietīgu rīcību.

3.9. Bērni radio raidījumos
3.9.1. Intervējot bērnus, žurnālists ņem vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.
3.9.2. Veidojot raidījumus, žurnālists neaizskar bērna godu un cieņu, respektē bērna tiesības uz privāto dzīvi, korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību, kā arī citas ar normatīvajiem aktiem aizsargātās bērnu tiesības.
3.9.3. Aizliegts izplatīt informāciju par bērnu, kas bērnam varētu kaitēt tūlīt vai tālākā nākotnē.
3.9.4. Nedrīkst atklāt bērna personību, izņemot, ja bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai, tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumīgie pārstāvji un neiebilst procesa virzītājs vai tiesa, ja:
3.9.4.1. bērns ir cietis no vardarbības, seksuālas izmantošanas vai jebkādas citas nelikumīgas vai cietsirdīgas un cieņu aizskarošas rīcības;
3.9.4.2. bērns ir izdarījis likumpārkāpumu, vai ir bijis prettiesiskas darbības liecinieks.

3.10. Bērnu raidījumi
3.10.1. Bērnu raidījumu saturam jāveicina harmoniskas, fiziski, intelektuāli un garīgi veselīgas personības attīstība.
3.10.2. Bērnu raidījumos jo īpaši nav pieļaujama iecietīga attieksme pret vardarbību, smēķēšanu, alkoholu, narkotiku u.c. kaitīgo psiho aktīvo vielu lietošanu. Izglītojošos raidījumos par atsevišķām tēmām, piemēram, dzimumattiecībām, dzimumu atšķirībām, nāvi u.tml., uzmanīgi jāizvērtē mērķauditorijas vecuma grupa, sociālpsiholoģiskais konteksts un pieaicināto speciālistu kompetence.

3.11. Politiķu un varas pārstāvju piedalīšanās raidījumos
Žurnālista attieksmei pret dažādām politiskām partijām un to pārstāvjiem raidījumos jābūt neitrālai un objektīvai. Žurnālists nepauž simpātijas vai antipātijas kādai no politiskajām partijām. Raidījumos, kuros tiek analizētas politiskās partijas un to darbība, žurnālistam ir jānodrošina viedokļu daudzveidība.

3.12. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods
3.12.1. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ārpus likumā paredzētā valsts nodrošinātā bezmaksas raidlaika, kas paredzēts priekšvēlēšanu aģitācijai, politiķi var tikt aicināti tikai uz speciālām politiskām diskusijām, kas veidotas ar mērķi nodrošināt auditoriju ar informāciju par politisko partiju programmām, politiķu uzskatiem, argumentāciju un palīdzētu vēlētājiem izdarīt izvēli. Pārējos raidījumos deputātu kandidātu sarakstos esošie deputātu kandidāti var tikt aicināti tikai izņēmuma gadījumā, ja viņu viedoklis ir absolūti nepieciešams kā speciālista vērtējums. Šajā gadījumā nav pieļaujams, ka auditorija to varētu uztvert kā tiešu vai netiešu politisko aģitāciju.
3.12.2. Valsts nodrošinātā bezmaksas raidlaika izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijai tiek nodrošināta saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.
3.12.3. Žurnālistam ir pienākums paziņot par savu dalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā. Vēlēšanu dienā, kā arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajā termiņā pirms vēlēšanām, Latvijas Radio neizplata to personu nodrošinātus satura materiālus, t.sk., vadītus raidījumus, sagatavotus komentārus, intervijas un reportāžas (arī neizplata šo personu pirms minētā perioda nodrošinātus satura materiālus atkārtojumā), kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās partijas, politisko partiju apvienības vai vēlētāju apvienības darbībā.

3.13. Attieksme pret vardarbību
Raidījumi nedrīkst saturēt sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība. Raidījumi nedrīkst saturēt musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz goda un cieņas pazemošanu, aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu; aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu. Informējot par smagiem noziegumiem, katastrofām un citiem traģiskiem notikumiem, raidījumos jāizvairās no nepamatotiem vardarbības un fizisku izkropļojumu aprakstiem.

3.14. Attieksme pret reliģiju
3.14.1. Latvijas Radio programma tiek veidota, balstoties uz sekulāriem principiem. Latvijas Radio respektē Latvijā reģistrēto reliģisko organizāciju pārstāvju ticības brīvību.
3.14.2. Tematikai atbilstošos raidījumos jābūt līdzvērtīgi pārstāvētām tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

3.15. Attieksme pret medicīniska rakstura informāciju
Žurnālists, veidojot raidījumu par medicīniska rakstura jautājumiem, kā ekspertus vai speciālistus aicina sertificētus ārstus. Raidījumā, kurā tiek aplūkoti netradicionālās medicīnas jautājumi, līdzsvarojot saturu, iekļauj konvencionālās medicīnas sertificēta ārsta viedokli.

3.16. Attieksme pret astroloģiju, okultām un pārdabiskām parādībām
3.16.1. Žurnālists astroloģiju, okultās un pārdabiskās parādības skaidri nodala no eksakto zinātņu jomas un ir neitrāls savā attieksmē pret tām.
3.16.2. Horoskopu izmantošana pieļaujama tikai izklaides raidījumos.

3.17. Valoda
3.17.1. Latvijas Radio žurnālists lieto literāri bagātu, laika garam atbilstošu valodu.
3.17.2. Latvijas Radio ēterā nav pieļaujama žargona, vulgāru un rupju izteicienu lietošana. Jāizvairās no pārlieku lielas svešvārdu lietošanas. Latvijas Radio necenzē ēterā izmantotos autoru literāros, muzikālos un citus darbus.
3.17.3. Žurnālists var lietot latgaliešu rakstu valodu, ja tiek veidots speciāls raidījums konkrētajai mērķauditorijai.
3.17.4. Dialekts pieļaujams, ja to izmanto intervējamā persona.
3.17.5. Raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā Latvijas Radio programmā, kas ir valsts valodā, tulko valsts valodā. Raidījumu vai raidījuma fragmentu valsts valodā Latvijas Radio programmā, kas ir svešvalodā, var netulkot svešvalodā.

3.18. Tiešraides
3.18.1. Ja raidījums notiek tiešraidē ārpus Latvijas Radio studijas vai arī tiek translēts kāds notikums vai koncerts, par to jāinformē klausītāji.
3.18.2. Tehnisku traucējumu gadījumā obligāti jāatvainojas klausītājiem un, kamēr nav novērsta kļūme, jāatskaņo piemērota mūzika.

3.19. Arhīva materiālu izmantošana
Izmantojot pārraidīšanai arhīva materiālu, tas jānoklausās, lai pārliecinātos par tā tehniskās kvalitātes atbilstību Latvijas Radio prasībām un atbilstību aktuālai situācijai, jāpārbauda pieminēto personu pašreizējais statuss, darba vieta u.c. dati. Klausītāji jāinformē par to, ka raidījums tiek pārraidīts atkārtojumā vai arī ka tas ir arhīva materiāls. Nepieciešamības gadījumā jānodrošina informācija par šī materiāla ierakstīšanas laiku, vietu, kā arī aktuālā informācija attiecībā uz raidījuma dalībniekiem.

3.20. Žurnālista neietekmējamība
3.20.1. Žurnālistam ir tiesības atteikties no satura veidošanas, ja tas ir pretrunā ar viņa pārliecību vai uzskatiem.
3.20.2. Žurnālists nedrīkst saņemt finanšu atlīdzību par Latvijas Radio satura veidošanu no trešajām personām. Žurnālists nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par satura veidošanu no personām, kas nav viņa darba devējs.
3.20.3. Žurnālists drīkst piedalīties citu organizāciju apmaksātos braucienos darba uzdevumā ar darba devēja akceptu.
3.20.4. Žurnālists nedrīkst ieņemt amatu politiskā partijā. Ja žurnālists kandidē Saeimas, Eiropas parlamenta vai republikas pilsētu domju un novadu domju vēlēšanās, viņš aptur savu profesionālo darbību Latvijas Radio.
3.20.5. Žurnālists savu profesionālo darbību nesavieno ar sabiedrisko attiecību un mārketinga pakalpojumu sniegšanu, neveic blakus darbu komerciālajā radiostacijā. Ziņu un sabiedriski nozīmīgu raidījumu vadītāji nepiedalās ar savu balsi vai tēlu reklāmā.
3.20.6. Žurnālists izvairās no rīcības, kas nesaskan ar ētikas principiem, neizmanto sev ekskluzīvi pieejamos Latvijas Radio resursus, t. sk. satura platformu personiskās un finansiālās interesēs, neatsaucas nelabticīgi uz ieņemamo amatu.

3.21. Rīcība sociālās tīklošanas vietnēs
3.21.1. Ētikas standarti ir attiecināmi arī uz sociālās tīklošanas vietnēm, t.sk. privātajiem kontiem. Tajos nedrīkst izpaust Latvijas Radio konfidenciālu vai komercnoslēpumu saturošu informāciju.
3.21.2. Izplatot informāciju Latvijas Radio kontos Latvijas Radio vārdā, netiek pausts viedoklis vai netiek izplatīta tāda informācija, kas varētu nodarīt kaitējumu Latvijas Radio reputācijai. Ir uzmanīgi jāizvērtē informācija pirms atzīmēt ar „patīk”, „nepatīk” vai ar citiem emociju zīmju nesējiem, kā arī informācija, ar kuru var dalīties, pārpublicēt, ieteikt u.tml., ko tādējādi var saistīt ar Latvijas Radio paustu viedokli, īpaši, ja tas attiecas uz politiku vai reliģiju.
3.21.3. Latvijas Radio kontus neizmanto personīgā viedokļa paušanai.
3.21.4. Privātajā kontā drīkst norādīt Latvijas Radio kā savu darba vietu un to publiski apspriest. Privātajā kontā jāuzsver, ka tiek pausts privātais viedoklis, paturot prātā, ka sabiedrībā šāds privāti pausts viedoklis var tikt uztverts kā Latvijas Radio pārstāvja pausts. Līdz ar to arī privātajā kontā ir uzmanīgi jāizvērtē informācija pirms atzīmēt ar „patīk”, „nepatīk” vai ar citiem emociju zīmju nesējiem, kā arī informācija, ar kuru var dalīties, pārpublicēt, ieteikt u.tml.
3.21.5. Latvijas Radio ēterā nav pieļaujama savu privāto kontu popularizēšana.

4. Radio internetā un multimediālais saturs

Latvijas Radio nodrošina savu skanējumu internetā. Attiecībā uz Latvijas Radio mājas lapu un Latvijas Radio sociālās tīklošanas vietnēs publicēto informāciju piemērojami tie paši profesionālie kritēriji, kas jāievēro Latvijas Radio programmu veidošanā.

5. Audio komerciālie paziņojumi

5.1. Latvijas Radio nepārraida audio komerciālus paziņojumus, kas neatbilst Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, Reklāmas likuma vai citu normatīvo aktu un šī Kodeksa noteikumiem.
5.2. Latvijas Radio nepārraida audio komerciālus paziņojumus, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie, un kas var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību.
5.3. Latvijas Radio ir tiesības atteikties vai ierobežot bērniem paredzētu audio komerciālu paziņojumu par pārtiku un dzērienu, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls un cukurs, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama, izplatīšanu.

6. Savstarpējās attiecības

6.1. Gadījumos, kad uzskati par ētiskas dabas jautājumiem ir atšķirīgi, tos risina, argumentējot savu viedokli un rodot vairumam pieņemamu rezultātu, kas ir saistošs visiem.
6.2. Latvijas Radio vadība un darbinieki savstarpēji sadarbojas un veido koleģiālas attiecības. Nav pieļaujama rīcība nolūkā kaitēt kolēģu reputācijai. Darbinieks izvairās no nekoleģiālām attiecībām – intrigām, garastāvokļa ietekmes, tenkām, nomelnošanas, liekulības. Iekšējie strīdi vispirms risināmi Latvijas Radio ietvaros.
6.3. Latvijas Radio darbinieki atbalsta viens otru un kolēģus no citiem plašsaziņas līdzekļiem un solidarizējas gadījumos, ja varas vai politisko, ekonomisko spēku pārstāvji cenšas ietekmēt plašsaziņas līdzekļus.
6.4. Latvijas Radio ciena intelektuālā īpašuma subjektu tiesības. Nav pieļaujams plaģiātisms. Ja tiek citēts cita autora vai plašsaziņas līdzekļa materiāls, jāmin materiāla autors, darba nosaukums un avots, no kurienes materiāls ir pārpublicēts.

7. Pilnveidošanās un izaugsme

Latvijas Radio darbinieki tiecas uz augstāko kvalitātes standartu nodrošināšanu savā profesionālajā darbībā, apgūst jaunākās darba metodes un tehnoloģijas.

8. Ārējā komunikācija

8.1. Komunikācijā publiskajā telpā par Latvijas Radio darbību un darba organizāciju Latvijas Radio darbinieki ir korekti un atbildīgi, par viedokļa paušanu citiem medijiem ir jāinformē vadība.
8.2. Latvijas Radio darbinieki ievēro konfidencialitāti un neizpauž Latvijas Radio ražošanas un komerciālos noslēpumus, kas nepārprotami par tādiem ir nosaukti.


9. Kodeksa uzraudzības mehānisms

9.1. Kodekss ir profesionāļu vairākuma akceptēts un pieņemts ētiskās uzvedības normu apkopojums. Noslēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu ar Latvijas Radio, persona apņemas ievērot šo kodeksu un ar savu rīcību nepieļaut kaitējumu Latvijas Radio publiskajam tēlam.
9.2. Sūdzības un iesniegumi par profesionālās darbības pamatprincipu un ētiskas darbības pamatprincipu neievērošanu izskatāmi valdes izveidotā komisijā, kuras sastāvā ir cienīti žurnālisti un, nepieciešamības gadījumā, var tikt pieaicināti arī neatkarīgie eksperti.
9.3. Par 9.2. punktā minētās komisijas pieņemto lēmumu turpmāko virzību lemj Latvijas Radio valde.