Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1896. gadā 28. aprīlī dzimis gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, keramiķis, interjerists, arī mākslas kritiķis un pedagogs Romans Suta. Viņš sarakstījis pirmo ārzemēs izdoto grāmatu par latviešu mākslu.

Par mājsaimniecību ekonomisko situāciju liecina arī parādu apjoms par komunālajiem pakalpojumiem. Rīgā informācija par daudzdzīvokļu māju kopējiem parādiem ir publiski pieejama gan uzņēmuma „Rīgas siltums, gan „Rīgas ūdens mājas lapās. Kāpēc publiskotā informācija atšķiras no reālās un cik korekti ar iedzīvotājiem par parādiem komunicē namu apsaimniekotāji?
*
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes projekta Re:Check sagatavotais melu un maldu apskats.

Aprīlī, ar Nacionālo bruņoto spēku aktīvu iesaisti, pēc piecu gadu pārtraukuma ir atsākušies darbi pie žoga izbūves uz Latvijas-Krievijas robežas. Drīzumā darbus šajā robežas posmā uzsāks vēl vairāki uzņēmēji, ar kuriem par žoga uzbūvi Valsts nekustamie īpašumi noslēguši līgumus. Prioritāro robežas žoga posmu izbūve plānota līdz šī gada beigām, nākošgad turpinot sarežģītākos atlikušos posmus, tāpat darbs rit pie pirms vairākiem gadiem jau izbūvētās robežas infrastruktūras un žoga auditēšanas un pieņemšanas ekspluatācijā. Vietvaras vadītājs min – ir ņemtas vērā vairākas iepriekšējā darbā pieļautās kļūdas, kā dēļ šobrīd pierobežas iedzīvotāji un lauksaimnieki var būt mierīgāki par iespējamu pierobežas ceļu vai citas infrastruktūras sabojāšanu.

Jēkabpils novada Kaldabruņā soli pa solim tiek atjaunota Červonkas baznīca – dievnams, par kuru klīst leģenda, ka tur savulaik esot kristīts latviešu klasiķis Rainis. Baznīcas atdzimšanā īpaša loma ir Kaldabruņas luterāņu draudzei un vietējai biedrībai, kas aktīvi darbojas, lai dievnamu atjaunotu. Šobrīd tiek gatavoti jauni stikli baznīcas logiem.
*
Pēc ziemas, kas negaidīti atgriezās aizvadītajā nedēļā, šodien, šķiet, ka daudziem pati galvenā aktualitāte ir dārza darbi. Pēdējā laikā aizvien vairāk izskan aicinājumu – sēt un audzēt kādreizējās, Latvijai raksturīgās šķirnes, bet daudzām jau vairs sēklas nav pieejamas un ir vajadzīgs liels darbs, lai šīs šķirnes atkal būtu mūsu dārzos. Tas ir arī stāsts par Latvijas dzelteno ābolu kāli, kurš pateicoties biedrības „Slow Food Straupe iniciatīvai atkal tiek audzēts. Tagad doma ir dārzos atgriezt arī ģimenes sīpolus.

Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

„Es varu dzīvot tikai trīsstūrī," savās epifānijās raksta Imants Ziedonis. „Visas vērtības turas kopā pa trim," viņš ir teicis kādā intervijā. Pieminot dzejnieku 91. dzimšanas dienā, kas ir 3. maijā, runājam par trim lietām, kas raksturo Imantu Ziedoni – dzirnakmeņiem, sauli un olām. 

Ar Jēkabu pļāpājam, vai vārdi var būt veci. Tāpat domājam, kā saprast savas superspējas. Lasām Aleksandra Rozēna Ar lidvērpeli uz Mēnesi (Zvaigzne ABC) un Leldes Jaujas Tās ir tikai superspējas (Latvijas Mediji).

"Sveiks, Vali!" Laura Gundara grāmatas radiolasījuma 4. daļa. Režisors Lauris Gundars, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ivo Tauriņš. Lomās Varis Brasla, Marija Linarte, Anna Putniņa.

Jūnija sākumā jau sesto reizi notiks Liepājas Karostas festivāls. Raidījumā uzzināsiet arī citus Liepājas Karostas jaunumus: par jauno ekspozīciju Karostas cietumā, plāniem Muzeju naktij, un maija sākumā gaidāmo vienas dienas mūzikas, mākslas un laikmetīgā teātra festivālu "Ziedonis Ūdenstornī".

Romi, čigāni, čīčas, mellenes, vārnas... visus šos vārdus garstāstā „Vārna” lieto Laura Vinogradova. Cik viegli vai sarežģīti ir runāt ar čigāniem, cik tuvu viņi sev pielaiž? Vai viņi ir latviešu čigāni? Kas nepiedien čigānietēm? "Vārnā” autore uzdod jautājumus ne tikai par čigāniem, bet arī par bērnunama traumām. 

Šīs nedēļas sākumā kārtējo dzimšanas dienu nosvinēja mūsu Ieva Akuratere. Laiks rit – tur mēs neko nevaram mainīt, bet viņa ir dziedātāja, kurai joprojām piestāv dziedāt par visu, un Ievas daiļrades loks ir patiešām plašs: no trakulīga rokenrola līdz mīlas duetiem un šūpuļdziesmām. 22. aprīlī klajā nāca jauns Ievas Akurateres un Aivara Hermaņa albums "Ceļš". 

Saruna ar rallija pilotu Mārtiņu Sesku un stūrmani Renāru Franci. Abi šogad “Ford” rūpnīcas komandas “M-Sport” sastāvā startēs divos pasaules rallija čempionāta posmos – Polijā un Latvijā. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” viesos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Kalvis Ciekurs.

Spēlē piedalās: Līga Kriķīte, Andris Millers, Marts Putniņš, Ilvija Pūce.

Liela daļa diasporas latviešu kopā sanākšanu un godu notiek dienās, kad Latvijas valstij ir svarīgi vēsturiski datumi. Taču kādas ir diasporas latviešu, īpaši jauniešu, zināšanas par Latvijas vēsturi un kāpēc vēstures zināšanas ir nepieciešamas, dzīvojot simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas?

Eiropas Savienība – kopīgo desmitgažu pieredze. Raidījumā konstatējam dažādu Eiropas Savienības valstu un reģionu problemātiku tās attīstībā.

Turpinot sekot latviešu romāna pirmsākumiem, šoreiz pētām brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” nozīmi latviskās grāmatniecības attīstībā. Izzinām, kādas Eiropas literatūras ietekmes tajā samanāmas un kāpēc to nevar uzskatīt tikai par reālistisku laikmeta atspoguļojumu; kāpēc izdevēji sākotnēji bija skeptiski par „Mērnieku laiku” spēju iekarot lasītāju sirdis un kāpēc daļā latviešu sabiedrības to uzņēma ar sašutumu.

Ciemojamies Gulbenes novada Lejasciema pagasta viensētā "Kalniņi" pie meitas un mammas – Vitas un Velgas Biseniecēm. Vita pirms četriem gadiem atgriezās dzimtajā pusē, īstenoja LEADER projektu un izveidoja ražošanas telpas, kur liofilizē jeb saldējot izžāvē ogas, augļus un dārzeņus.

Kopš Indra Briķe sevi atceras – apmēram no trīs gadu vecuma – viņa vienmēr ir zinājusi, ka būs aktrise. Mamma viņu jau no agras bērnības veda uz Liepājas teātra izrādēm, un tas bijis tik liels brīnums - ka tur notiek kaut kas tik ļoti fascinējošs, ka, pārbraucot mājās uz saviem laukiem, sākusi atveidot redzētās lomas...

Atzīmējot Pasaules kvantu dienu, raidījumā pievēršamies kvantu priekšrocībām un trūkumiem kiberdrošībā. Kvantu datori varētu īsā laika posmā atšifrēt milzīgu datu apjomu. Tas rada jautājumus par mūsu datu drošību nākotnē. Vai kvantu komunikācija un datorika sniegs mums lielāku drošību virtuālajā telpā? Vai tieši otrādi?