Atskats ziņu tematos.
*
Rubrikā "Vai zini?" par rīdzinieci, kura 20. gadsimta sākumā uz Ziemassvētku atklātnēm attēloja vienkāršos ļaudis, stāsta mākslas vēsturniece Baiba Vanaga.

Ziemassvētki ierasti ir kopā būšanas laiks. Nereti tas arī ir vienīgais brīdis gadā, kad satiekas attālāki radi. Tomēr ir cilvēki, kuri svētkus pavada vienatnē. Daļa to izvēlas apzināti, tas ir kā atelpas brīdis, bet citus tas padara vientuļus.
*
"Mēs te esam paklausības dēļ," tā saka trīs jauni katoļu diakoni no Nigērijas, kuri mācās pēdējo gadu garīgajā seminārā Rīgā un pēc semināra absolvēšanas, visticamāk, kalpos kādā no Latvijas katoļu baznīcām. Topošie priesteri šurp aicināti, jo Latvijā trūkst katoļu mācītāju.

Ziemassvētku priekšvakarā saruna ar Andri Priedi, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas nodaļas docētāju. Par to, kas ir Ziemassvētki, kā tie mainījušies laika gaitā, kur ir robeža starp laicīgo un garīgo.

Šodien notiks Rīgas maratona Ziemassvētku skrējiens. *Par profesionālo degsmi, veidojot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā - tāds pamatojums ir Labklājības ministrijas Pateicības rakstā, kuru šoruden saņēma Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" filiāles "Rūja" darbinieks Edijs Ameriks. Viņš astoņpadsmit gadus sociālās aprūpes centra iemītniekiem vada kokapstrādes pulciņu. Bet ārpus darba, Edijam Amerikam ir arī daudzas aizraušanās, viena no tām – ik gadu, sagaidot Ziemassvētkus, pie viņa lauku mājām, mežā, savam un citu priekam, top gaismas taka.

Šī gada nogalē aprit nedaudz vairāk kā gads, kopš Dagnija Baltiņa vada Nacionālo bibliotēku. Šai saistībā viņu aicinājām uz sarunu, kurā viņa pastāstīja ne tikai par direktores amatā gūtajām atziņām, bet arī par to, kuri ir viņas laimes mirkļi Ziemassvētkos un kuru grāmatu viņa šajā laikā īpaši samīļo. 

Māls rada brīvību.Tā pēdējo gadu keramikas lielo popularitāti skaidro keramiķe Antra Mazika. Cilvēkiem patīk gan pirkt meistaru darinātos traukus, gan pašiem lipināt svētku dāvanām krūzes, šķīvjus vai, piemēram, putnu barotavu.
*
Jaunākā laika prognoze Ziemassvētkiem un gadumijai.

Daudzu cilvēku dzīvē sociālie mediji un cits digitālais saturs aizņem bīstami daudz diennakts laika. Vai iespējams mazināt digitālās vides ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi un paradumiem? 

Viņi ir muzikāli, radoši un jauni. Viens no viņu pedagogiem novēl, lai kāds no viņiem rada jaunu mūziklu Latvijā. Ar Māras Zālītes un Raimonda Paula  mūziklu "Meža gulbji" viņi uznāca uz Dailes teātra skatuves. Viņi ir Dailes teātra 10. studija, kas skolojas Latvijas Mūzikas akadēmijā, un tagad nonākuši  "Pēkšņi gaismā". Dzied un spēlē Ziemassvētku koncertā.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir īpašs. Šim gada nogrieznim brīnišķīgu atspulgu mūzikā izveidojuši mūziķi no vokālās grupas "Framest", ierakstot jaunu dziesmu, par kuru viens no tās autoriem - Jānis Ķirsis teica šādus vārdus: "Ar šo dziesmu vēlējāmies atcerēties paši un atgādināt arī saviem klausītājiem par gada nogales brīnumaino sajūtu, kad viss šķiet vismaz nedaudz tīrāks, gaišāks, dvēseliskāks. Šajā laikā allaž ir sajūta, ka tiek dota iespēja sākt no jauna, no tīras lapas."

Tikai divi vārdi – Runā Rīga – bet tie bija mani pirmie vārdi ēterā un īpaši saviļņojoši bija tos teikt arī pirmajā pārraidē pēc augusta puča – atzīstas Latvijas Radio balss, Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Par aso mēli skolas gados un vienīgo, bet liktenīgo kinolomu filmā "Puika", uzsaukumu lasīšanu padomju gados un savas dzīves vīriešiem – saruna ar Māru Eglīti.

Ziemassvētkos dodamies ciemos uz Lielvārdi. "Mēs esam stipra ģimene, lai arī diendienā nesazināmies un kopā nesanākam ļoti bieži. Tomēr, kad izdodas, tie ir īpaši brīži, kad svinam visu pozitīvo," tā sarunas noslēgumā saka Kleperu ģimenes vidējā paaudze, bērni Ingrīda un Guntars. Viņu vecāki, Baiba un Antonijs, visu mūžu ir veltījuši mūzikai. Bet uz sarunu kopā sanākušas trīs Kleperu ģimenes paaudzes.

Saruna ar sociālantropoloģi Annu Žabicku par sabiedrības novecošanos un pansionātu kā Latvijas sabiedrības mikromodeli,  par valsti un sociālajām saitēm un tuvākās nākotnes riskiem un problēmām.

Ciemojamies Ogrē pie audējas un tautas daiļamata meistares Anitas Munkevičas. Anita auž dažādās tehnikās, arī ada un darbojas tautas lietišķās mākslas studijā "Saiva". Viņa 20 gadus strādājusi par meistari uzņēmumā "Daiļrade", bet tagad ir aktīva pensionāre.