Vakardienas notikumi un aktualitātes.
*
Latvijā joprojām ir pieauguši cilvēki, kuri nemāk ne lasīt, ne rakstīt. Taču Izglītības un zinātnes ministrijai nav datu par to, cik šādu cilvēku Latvijā ir un nav arī sistēmiskas palīdzības tiem, kuri vēlētos šīs pamatlietas mācīties pieaugušā vecumā. Problēmu pētījusi kolēģe Ilze Kuzmina, kura turklāt tikusies ar pusmūža sievieti, kura tikai tagad mācās lasīt un viņas skolotāju.

Lai atbalstītu Ukrainu karā pret Krieviju, sasniedz pat Dienvidpolu. Stāsts ir par apņēmīgo Latvijas alpīnistu, zemessargu un uzņēmēju Juri Ulmani, kurš izdevis savu kārtējo grāmatu "No frontes līdz dienbvidpolam".
Šoreiz par to, kā, vācot Ukrainai ziedojumus, viņš tieši pirms gada aizslēpojis līdz vistālāk dienvidos esošajam Zemes punktam.
Savā dzīvē Ulmanis ir uzkāpis katra kontinenta visaugstākajā kalnā, bijis arī Everestā un Antarktīdā, kur viņš atgriezās pēc 22 gadu pārtraukuma, bet šoreiz jau ar citu mērķi.
*
Sportistiem būtu jāpārstāj baidīties un jāpauž savs viedoklis, uzskata Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraškēvičs. Šomēnes Eiropas kausa posma sacensībās Austrijā, Īglsas trasē Ukrainas delegācijas pārstāvji kopā ar latviešiem un zviedriem protestēja pret Krievijas sportistu dalību sacensībās neitrālā statusā.
Skeletonists Heraškēvičs sarunā uzsver, ka ne mazums cilvēku Eiropā joprojām neizprot karu Ukrainā vai par to pat nezina, tādēļ arī runas par Krievijas sportistu pielaišanu sacensībās kļuvušas skaļākas.
Kas liecina par to, ka Krievijas skeletonisti ir daļa no Krievijas propagandas un vai arī gaidāmajā olimpiādē ukraiņi protestēs?

Pašā ASV vidienē, Nebraskas štatā, Linkolnā vismaz reizi mēnesī kopā sanāk šeit dzīvojošie latvieši. No vairāku simtu tautiešu plašās sabiedrības šobrīd palicis nepilns simts.

Bet tie, kuri vēl turas, apmeklē dievkalpojumu, ietur kopīgas pusdienas, neļauj dzist latviešu valodai un uzrauga arī kādu svarīgu un neparastu Latvijas vēstures faktu.
*
Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā vakar Berlīnē pārliecinoši triumfēja norvēģu režisora Joahima Trīra spēlfilma Sentimentāla vērtība, iegūstot balvas gandrīz visās galvenajās kategorijās. Bet animācijas filmas kateorijā brāļu Ābeļu Dieva sunim balva šoreiz gāja secen, piekāpjoties franču režisora Igo Bjenvenī bērnu zinātniskās fantāzijas darbam Arco.

Malēnietim ir sava galva uz pleciem! Par runājam Jaunlaicienes muižas muzejā ar Sandru Jankovsku, Vizmu Supi un Kristīni Kuropatkinu. Klausāmies arī Jaunlaicenes pagasta folkloras kopas "Putnis" izpildītās dziesmas, bet valodniece Dace Markus palīdz orientēties Malēnijas izloksnēs. Vēl skaidrojam, kā malēnieši spēlē "Punu" un gatavo profitroļus.

Vai sapņi piepildās tikai tad, kad redzam krītošu zvaigzni? Un vai cimdiem ir kājas un galva? Par to domājam ar Ernestu. Lasām Ineses Ķesteres "Pirkstainītis, dūrainītis" ("Latvijas Mediji") un Freijas Hartas "Ja tu šodien ienāktu mežā…" ("Zvaigzne ABC").

"Kaķīša dzirnaviņas". Muzikāls uzvedums pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. 2. daļa. Teicējs Valdis Vanags. Uzveduma autore un režisore Daina Strelēvica. Komponists un skaņu režisors Valdis Zilveris. Piedalās bērnu vokālās studijas "Momo" dalībnieki.

Viņš šaubījās, apšaubīja meistarus, bet visvairāk - pats sevi. Viņš dienasgrāmatā aprakstīja idejas, kadrējumus, tēlus un ikdienas vērojumus. Lasīt Jura Podnieka dienasgrāmatas drukātā veidā tagad ir iespējams grāmatā Agra Redoviča sakārtojumā. Pašlaik tas ir laiks no 1975. līdz 1981. gadam.

Apskatām divus Baltijas valstu darbus – Latvijas režisora Dāvja Sīmaņa dokumentārā esejas filma “Frankenšteins 2.0” atklāj dzīvildzes entuziastus ASV un Krievijā, tikmēr lietuvieša Karola Kaupina “Janvāra gaisma” pievēršas televīzijas darbinieku bada streika aizkulisēm pirms 35 gadiem, 1991. gada janvārī.

Šī gadu mija atnāca ar vairākām skumjām ziņām. Mūžībā aizgāja arī leģendārais mūziķis Boriss Rezņiks (1947. - 2025.). Ilgus gadus viņš nepadevās ļaunajai slimībai, kas beigās tomēr ņēma virsroku. Raidījums veltīts Borisa Rezņika piemiņai un, protams, viņa melodiju pasaulei.

Spēlē piedalās: Līga Zālīte-Kauce, Baiba Jirgena, Jānis Kaucis un Edgars Zālītis.

Drošība sākas ar tevi — tā ir atziņa, kas aktuāla, domājot par diasporas iesaisti Latvijas civilajā aizsardzībā. Par to, kāda ir diasporas loma civilās aizsardzības stiprināšanā, cik informēta ir diaspora, kādi konkrēti soļi sperami, lai  iesaistītu diasporu kopējās drošības telpas stiprināšanā?

Liepājas Radio teātris piedāvā Zanes Eniņas stāstu "Māras zīmes". Režisore Karīna Tatarinova. Piedalās aktieri: Kintija Stūre, Anda Albuže,Kārlis Artejevs, Kaspars Gods, Karīna Tatarinova. 2025.gada ieraksts.

Māra ir īpaša jau kopš bērnības. Viņas vārdi piepildās, viņas zīmes sargā. Dzīves triecienus saņemot, Māra ir pārliecināta, ka tos izraisījusi pati, nespējot nosargāt savējos. Pēc katrām grūtībām Mārai tomēr izdodas piecelties, un viņa ar jaunu sparu turpina likt aizsardzības zīmes un sūtīt zeltītas domas apkārtējiem.

Boriss Rezņiks - In Memoriam.
Šī gadu mija atnāca ar vairākām skumjām ziņām. Mūžībā aizgāja rakstniece Nora Ikstena un arī leģendārais mūziķis Boriss Rezņiks. Ilgus gadus viņš nepadevās ļaunajai slimībai, kas beigās tomēr ņēma virsroku. 2021. Gadā toreizējais valsts prezidents Egils Levits cildinājuma rakstā komponistam veltīja šādus vārdus - Cildinu Jūs par nepārvērtējamo ieguldījumu Atmodas vēsturē tik nozīmīgajā Baltijas ceļā, vienojot trīs brāļu tautas dziesmā Atmostas Baltija. Tā stiprina un saliedē ikreiz, kad to dzirdam. Šī dziesma, kā arī grupai Eolika komponētā latviešu mūzika ir ierakstīta mūsu tautas atmiņā. Esmu pateicīgs par Jūsu veikumu Latvijai!. Šīsdienas raidījums veltīts Borisa Rezņika piemiņai un, protams - viņa melodiju pasaulei.