Ērģeļspēles lielmeistare, kas allaž pārsteidz ar ko jaunu – tā ērģelnieci Larisu Bulavu raksturo Lielās Mūzikas balvas žūrijas pārstāvji. Viņas veikums šogad novērtēts ar balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. Par izcilu devumu mūža garumā balva piešķirta arī komponistam Georgam Pelēcim, kura mūzika klausītājus uzrunā ar jūtu tīrību, skaidrību, sirsnību un garīgumu. Abi mūziķi balvas saņems 6. martā koncertzālē „Cēsis”, kur notiks Lielās Mūzikas balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija.

Troksnis ir būtiska problēma ne tikai noteiktās darba vidēs, bet arī citur. Cik ļoti cilvēku var ietekmēt troksnis, kādu iespaidu tas var atstāt uz veselību un kā radušās problēmas risināt, skaidrojam raidījumā.

Pasaulē, mainoties politiskajai kārtībai, aizvien vairāk runājam par Ķīnas ietekmi uz globāliem procesiem. Šī Āzijas lielvara, kura cenšas sevi pozicionēt kā centrālo spēku jaunajā pasaules kārtībā, var būt partneris un drauds vienlaikus. Kā Ķīnas politisko, sociālo un kultūras dzīvi pēta latviešu pētnieki?

Par “Dejas māja Rīgas cirkā” pilota gadu un Rīgas cirka un Dejas mājas mijiedarbību saruna ar Horeogrāfijas asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Bordjukovu, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāju Intu Balodi un  Rīgas cirks radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu.

Raidījuma "Atvērtie faili" jaunākās epizodes temats ir Valsts aizsardzības dienests. Žurnālisti skaidro, vai jaunieši, kuri to brīvprātīgi nolemj iziet, saņem solīto labumu - iespēju studēt augstskolās bez maksas, kā viņiem to reklamē atbildīgās iestādes.

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Pierakstīt vecmāmiņas dzīvesstāstu. Saruna par dzīves stāstu stāstīšanu un dialogu starp paaudzēm.

Raidījuma "Atvērtie faili" jaunākās epizodes temats ir Valsts aizsardzības dienests. Žurnālisti skaidro, vai jaunieši, kuri to brīvprātīgi nolemj iziet, saņem solīto labumu - iespēju studēt augstskolās bez maksas, kā viņiem to reklamē atbildīgās iestādes.

Māris Upenieks kopā ar domubiedriem izveidojis Ukrainas atbalsta platformu „Stopify”, radījis unikālu pastmarku visām Baltijas valstīm sakarā ar pieslēgšanos Eiropas elektrībai, viena pastmarka ir veltīta Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona „Dod pieci!” mērķim – bērnu un jauniešu ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem rehabilitācijai. Māris saņēmis ne vienu vien radošās izcilības „Adwards” ordeni, izkalis zelta monētu un vienmēr tur gatavībā mugursomu, lai dotos ceļā.

Troksnis ir būtiska problēma ne tikai noteiktās darba vidēs, bet arī citur. Cik ļoti cilvēku var ietekmēt troksnis, kādu iespaidu tas var atstāt uz veselību un kā radušās problēmas risināt, skaidrojam raidījumā.

Latviešu tautas pasaku "Kā ganuzēns par ķēniņa padomdevēju ticis" stāsta Ārija Stūrniece. 2003.gada ieraksts.

Kredīti un aizņemšanās, budžets, valsts fiskālā politika, finanšu izaicinājumi un Eiropas Centrālās bankas lēmumi. Izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Leldes Kovaļovas romāna „Tvitera tiesa” fragmentu  dramatizējums. 2. daļa. Dramatizējuma autors Dzintars Tilaks. Režisors Intars Rešetins-Pētersons. Skaņu režisors Ivo Tauriņš.

Par “Dejas māja Rīgas cirkā” pilota gadu un Rīgas cirka un Dejas mājas mijiedarbību saruna ar Horeogrāfijas asociācijas valdes priekšsēdētāju Agnesi Bordjukovu, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāju Intu Balodi un  Rīgas cirks radošo direktoru Mārtiņu Ķiberu.

Māris Upenieks kopā ar domubiedriem izveidojis Ukrainas atbalsta platformu „Stopify”, radījis unikālu pastmarku visām Baltijas valstīm sakarā ar pieslēgšanos Eiropas elektrībai, viena pastmarka ir veltīta Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona „Dod pieci!” mērķim – bērnu un jauniešu ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem rehabilitācijai. Māris saņēmis ne vienu vien radošās izcilības „Adwards” ordeni, izkalis zelta monētu un vienmēr tur gatavībā mugursomu, lai dotos ceļā.

Pierakstīt vecmāmiņas dzīvesstāstu. Saruna par dzīves stāstu stāstīšanu un dialogu starp paaudzēm.

Pasaulē, mainoties politiskajai kārtībai, aizvien vairāk runājam par Ķīnas ietekmi uz globāliem procesiem. Šī Āzijas lielvara, kura cenšas sevi pozicionēt kā centrālo spēku jaunajā pasaules kārtībā, var būt partneris un drauds vienlaikus. Kā Ķīnas politisko, sociālo un kultūras dzīvi pēta latviešu pētnieki?