Atskats ziņu tematos.
*
Cukura diabēta atklāšana bērnam nozīmē milzu pārmaiņas dzīvē. Ja liekas, ka skolā nebūs jāraizējas – vismaz sākumā insulīnu ievadīs medicīnas māsa, tad izrādās – var būt citādi. Vai vispār skolas māsa to drīkst ievadīt – šis ir centrālais jautājums kādas ģimenes stāstā, kas nonāca Latvijas Radio uzmanības lokā. Rīgas domē saka, ka nē. Veselības inspekcija saka – drīkst.

Kuldīgas novada muzejā skatāma nozīmīga muzeja krājuma izstāde "Saglabāts. Kuldīgas novada muzejs 1935–2025", kas veltīta muzeja 90 gadu jubilejai.
To papildina īpaša telpa, kas paredzēta bērnu auditorijai. Lai sarežģītu vēstures un kultūras saturu varētu izstāstīt bērniem un jauniešiem saprotamā un aizraujošā veidā, darbā "pieņemts" jeb radīts jauns muzeja talismans - rudais runcis Dakstiņš, kurš turpmāk aktīvi piedalīsies muzejpedagoģijas nodarbībās.
*
Nacionālajā mākslas muzejā sestdien sāksies gleznotāja Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde "Cilvēka absurdie projekti uz Zemes".
Ojāra Ābola aktīvākais radošās darbības laiks bija pagājušā gadsimta 60. un 70.gadi. Mūsdienās viņu vērtē kā sava laika drosmīgāko modernistu un mūsu laikmetīgās mākslas krusttēvu. Tomēr viņa dzīvei bija it kā divas daļas – savu ceļu viņš sāka, kalpojot komunisma idejām, līdz viņa uzskati par mākslu radikāli mainījās, un viņš pārtapa par spilgtu modernisma mākslas pārstāvi, tuvinoties Rietumu mākslai. Izstādē varēs izsekot viņa personības un daiļrades attīstībai, kas ir spilgta liecība veselam laikmetam, ko Latvija piedzīvoja 20. gadsimta 2. pusē.

Vecrīgā tukšo skatlogu kļūst mazāk. 2024. gadā apmēram katra ceturtā pirmā stāva telpa bija tukša, bet pērn vien vidēji katra piektā – jeb aizpildīti bija vairāk nekā 80% telpu. To Latvijas Radio noskaidroja Rīgas pašvaldībā, kas pagājušā gada pavasarī sāka piedāvāt nomniekiem līdz 10 tūkstoš eiro atbalstu. Palīdzīgu roku galvaspilsēta plāno sniegt arī šogad. Vai tādā veidā Rīga ir uz pareizā ceļa, lai pilsētā iedzīvotāju skaits pārstātu krist un sāktu pieaugt? Un ko Rīgai vajadzētu paveikt šogad? Par šo un citiem Rīgas attīstības jautājumiem Latvijas Radio aicināja uz sarunu pilsētplānotāju un platformas ITS jeb intelektuālās transporta sistēmas Latvia vadītāju Valtu Murānu.

Daugavpils Vienības nama Tradīciju mājā šonedēļ durvis vēra jauna amatniecības un dzīvesziņas ekspozīcija, kas veltīta latgaļu sētai – vietai, kur cauri gadalaikiem ritēja cilvēka ikdiena, darbs un ģimenes dzīve. Ekspozīcija piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz senajām amatu prasmēm, ļaujot tās izzināt caur vizuāliem tēliem, skaņu, darbošanos un interaktīviem stāstiem, kas apvieno vēsturi, mākslu un tehnoloģijas.
*
Grīņu dabas rezervāts jeb kā toreiz teica dabas pieminekli izveidoja 1936.gadā. Rezervāts sargā īpatnēju slapju meža augšanas apstākļu tipu - grīni - un necilo augu - grīņa sārteni.Tomēr to labklājībai ne visur rezervātā ir piemēroti apstākļi. Lai tos radītu, piemēram, ar stādītājiem nabadzīgajiem mežiem apaugušas teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde plāno īstenot īpaši aizsargājama biotopa atjaunošanas projektu.

Kopā Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāju Benitu Štrausu pētām sēļu rakstus dūraiņos, kur krāsas liecina par kaimiņu lietuviešu ietekmi, apstaigājam Bebrenes muižu, kur savulaik atsevišķa virtuves ēka no kunga nama nostatus bija celta, kā arī klausāmies, kā senās dzirnavas maļ. Runājot par vietējiem ēdieniem, izzinām, kā gatavo kahorkas un siļķu mērci.

Ar Voldemāru meklējam naktstauriņa vecākus un runājam par to, kāpēc vispār jāiet gulēt. Lasām Annesdateres Skumsvollas Hjersti grāmatu „Arlabunakti, Bū!" (Jāņa Rozes apgāds) un Rasas Bugavičutes-Pēces ludziņu „Puksītis un pazudušais naktstauriņš Vilis" (Latvijas Mediji).

"Kaķīša dzirnaviņas". Muzikāls uzvedums pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. 1. daļa. Teicējs Valdis Vanags. Uzveduma autore un režisore Daina Strelēvica. Komponists un skaņu režisors Valdis Zilveris. Piedalās bērnu vokālās studijas "Momo" dalībnieki.

Mēs jau esam nofotografējušies uz laimi starp divām Zanēm Eniņām – viena ir ceļotāja un blogere, arī vairāku grāmatu autore, otra – mūsu radio kolēģe, Ziņu dienesta galvenā redaktore, arī tulkotāja no franču valodas. Šoreiz viņas ir braukušas kopīgā ceļojumā uz Senegālu, bet ceļotāja un blogere Zane Eniņa vēl turpināja ceļu arī uz Gambiju. Tagad izdota grāmata "Baobabi un krokodili. Senegālas un Gambijas piezīmes". Vispirms gan viņas kopā vāca vīnogas Francijā…

Epizodes uzmanībā ir divi dinamiski un pasaules mainīšanai veltīti ekrāna darbi. Starp Parīzi pirms vairāk nekā 60 gadiem un Kauņu mūsdienās – recenzējam Kannu kinofestivālā pirmizrādītās Ričarda Linkleitera rotaļas ar franču jauno vilni dramēdijā “Jaunais vilnis” un lietuviešu kvīru filmdara Roma Zabarauska politisko trilleri “Aktīvists”.
 

Raimondam Paulam – 90. Neliels atskats uz dažiem svarīgākajiem pieturas punktiem Maestro dzīvē. 2. daļa.

Spēlē piedalās: Ieva Ziemele, Ints Bruņenieks, Mārtiņš Aleksejevs un Gija Ābele.

Austrālijas latvieši Jauno gadu sagaidīja ar grandiozu notikumu - koncertiem, izstādēm un meistarklasēm jeb Austrālijas latviešu kultūras dienām, kas notika jau 60. reizi. Par kultūras dienu ilgmūžību, notikuma unikalitāti un nospiedumu Austrālijas latviešu sabiedrībā saruna raidījumā.

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Konkrētāk norisēm 1989. gadā.

Literāli muzikāla kompozīcija "Jūs arī varat paspēt kaut ko vēl padarīt". Raimonda Paula dziesmas ar Leona Brieža, Guntara Rača un Jāņa Petera vārdiem, kā arī Imanta Ziedoņa, Viljama Šekspīra, Māras Zālītes, Raiņa un citu dižgaru dzejas lasījums Andra Bērziņa izpildījumā.