Atskats ziņu tematos.
*
Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs lauku saimniecības vada galvenokārt cilvēki pusmūžā jeb vidējais saimnieka vecums ir 57 gadi. Tendences liecina, ka īpaši uz labo pusi šī situācija nemainās. Iemesli, kādēļ jaunā paaudze nevēlas pārņemt saimniecības, saistīti gan ar vēlmi darboties citās profesijās pilsētās, gan arī ar piekļuvi zemei, finanšu atbalstam un aizdevumiem. Tāpat ģimenes lauku saimniecības mantošana prasa ilgtermiņa investīcijas un nereti ir saistīta arī ar sarežģītiem emocionāliem jautājumiem.

"Daba laba" saimnieku Reini Pižiku pazīst daudzi dabas piedzīvojumu meklētāji.
Lietainā laika dēļ pagājusī vasara bija viena no sliktākajām Reiņa pieredzē. Un, viņš izlēma, ja cilvēki nebrauc pie viņa atpūsties dabā, viņš brauks pie cilvēkiem. Rudenī izveidoja stāvizrādi un nu aprīlī dosies tūrē pa visu Latviju.
*
Kartupeļu platības pēdējos gados ir nostabilizējušās – pagājušajā gadā tie audzēti vairāk nekā 12,5 tūkstošu ha platībā. Lai arī laikapstākļi pērn nebija pateicīgi novākšanai, tirgū vietējo kartupeļu līdz šim bijis pietiekami. Audzētāji saka, ka pašlaik to daudzums jau tuvojas beigām un tagad galvenais ir aplēst, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs ražošanas pašizmaksu jaunajā sezonā.

Šīs zemes gaitu galvenais uzdevums ir meklēt ceļu pie Radītāja – saka mūziķis Arnis Mednis. Viņam šī atziņa ir daudz kas vairāk par klišejiskiem un nodeldētiem vārdiem, jo tā ir iegūta ļoti personiskā pieredzē. Pirms 15 gadiem Arnis piedzīvoja smagu insultu, un tikai brīnums atgrieza viņu dzīvē, par ko viņš ir ļoti pateicīgs. Tagad mūziķa fiziskās iespējas ir ļoti atšķirīgas no laika pirms slimības, bet garīgā dzīve ieguvusi daudz plašākas dimensijas. Taču mūzika joprojām ir neatņemama viņa būtības daļa, un kā saka Arnis – tā viņam palīdz dzīvot un caur mūziku vistiešāk notiek viņa saziņa ar Radītāju.
8.maijā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks Arņa Medņa garīgās mūzikas koncerts "Zilākalna mesa".

Lieldienas ierasti ir svētki, ko pavadām kopā ar ģimeni un tuvajiem. Tomēr profesionāliem sportistiem ikdiena krietni atšķiras, arī svētkos. Nereti Lieldienas un citi svētki aizrit treniņos, spēlēs vai turnīros. Kolēģis Mārtiņš Kļavenieks uzklausīja vairāku Latvijas profesionālo sportistu stāstus par Lieldienām ārzemēs.
*
Viļakas muzejā apskatāma aizrautīga ornitologa trimdas latvieša Edvarda Spravnika veidotā putnu olu kolekcija. Tā ir lielākā putnu olu kolekcija Latvijā, kas Viļakas muzejā nonāca pirms 11 gadiem. No vecajām muzeja telpām tā ir nonākusi modernā izstāžu zālē, kas atrodas bijušā klostera ēkā.

Svētrīts Lieldienu rītā. St.dijā bīskaps Kaspars Šterns

Kaldabruņa – neliels Sēlijas ciems Jēkabpils novadā, kura vārdu ar darbiem daudzina biedrība "Ūdenszīmes". Šajā raidījumā dodamies uz šo radošo vietu, lai noskaidrotu, kā izskatās nesen atjaunotajā Kaldabruņas (Červonkas) baznīcā, kā smaržo Pļavas muzejā un kā skan sēļu mēle šajā ciemā.

Vai pasaule ir pilna ar būtnēm, kuras mēs tikai iedomājamies redzam? Varbūt tā ir cilvēka superspēja? Par to runājam ar Evelīnu. Lasām Leldes Jaujas stāstu "Superspējas un kāmīša spoks" ("Latvijas Mediji") un Sofijas Šanfro fantāzijas romānu "Žirafes sirds ir neparasti liela" ("Jāņa Rozes apgāds").

Sprunguļmuižā gadatirgus. Alberta Kronenberga poēma. Teicējs Zigurds Neimanis, lomās Ēriks Vilsons, Dace Bonāte, Ivars Sietiņš, Voldemārs Šoriņš, Andis Kvēps, Dainis Porgants, Haralds Topsis, Inese Bērziņa. Režisors Ēriks Brītiņš, mūzikas autors Ungars Savickis. 1983. gada ieraksts.

Jaunais aktieris Ritvars Toms Logins atzīst, ka ar Entoniju Hopkinsu viņam visvairāk saistās filma "Tēvs", kaut gan tagad, pēc Hopkinsa memuāru izlasīšanas, viņš atkal labprāt noskatītos slaveno "Jēru klusēšanu". Sers Filips Entonijs Hopkinss saviem memuāriem devis virsrakstu "Mēs ar visu tikām galā, mazais".

Aplūkojam ungāra Ģerģa Pālfi ceļa filmu “Vista”, kas piedāvā neordināru versiju par Odiseju melnas vistiņas veidolā, un francūža Ugo Bjenvenū godalgoto animācijas filmu “Arko”, kas caur nākotni šķetina attiecības ar tagadni. Šī filma šogad ir saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā pilnmetrāžas animācija.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Rinalda Granta apsveikums Lieldienās.

Spēlē piedalās Jānis Ozols, Dainis Mazkaļķis, Ainārs Feldmanis un Edgars Apse.

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienības prezidenta Imanta Ģipsļa apsveikums Lieldienās.

Tas, kas mums, dzīvojot Latvijā, šķiet tik pašsaprotams, iebraucējam vai pašam latvietim pēc ilgākas prombūtnes var atklāties pavisam citās krāsās. Raidījumā ar vieglu pašironijas devu bruņojušies ielūkosimies savās latviskajās dīvainībās, kas pamanāmas tikai no atstatuma.

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa Modra Ozoliņkēviča apsveikums Lieldienās.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Kaspara Šterna apsveikums Lieldienās.

Nāriņa. Leona Brieža poēmas dramatizējums. Komponists Ģederts Ramans. Režisors Viktors Zvaigzne. Lomās Harijs Liepiņš, Elita Krastiņa, Lidija Freimane, Helēna Romānova, Indra Burkovska, Jānis Skanis, Inta Bankoviča. 1981. gada ieraksts.

Ziemai lēnām atkāpjoties, garās, tumšās naktis kļūst īsākas, līdz beidzot diena ir pastiepusies tik pat gara kā nakts. Tad klāt ir Lieldienu laiks. Latviešiem pagāniskajā tradīcijā Lieldienas jeb Lielās dienas jēgu un saturu izteic pats vārds - diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Izplatoties kristietībai, tās rituāli saauguši ar pagāniskajiem, kas ar laiku integrēti kristīgajās tradīcijās, padarot tos tautai saprotamākus.