Vakardienas notikumu apskats.
***
Visā Eiropā vakardien atzīmēja Eiropas dienu. Rīgā lielākais pasākums notika Vērmanes dārzā, kas ietvēra koncertus, diskusijas un citas aktivitātes, kas deva iespēju tuvāk iepazīt Eiropas Savienības sniegtās iespējas un dalībvalstu kultūru un tradīcijas.
***
Neskatoties uz piektdienas vakarā ASV prezidenta Donalda Trampa izziņoto triju dienu pamieru starp Ukrainu un Krieviju, vakardienas ziņas liecināja, ka agresorvalsts savas saistības neievēro. Taču šķiet, ka viens no galvenajiem uguns pārtraukšanas objektiem – tā sauktās „Uzvaras dienas parāde Maskavā – aizritējusi bez starpgadījumiem.
***
Tikmēr Valsts policija ziņo, ka 9. maijs Latvijā kopumā aizvadīts mierīgi, bez būtiskiem incidentiem. Vienlaikus fiksēti vairāki pārkāpumi – izmantotas Georga lentes, atskaņotas padomju armiju slavinošas dziesmas un mēģināts nolikt ziedus demontēto pieminekļu vietās.
Kopumā sākti 66 administratīvā pārkāpuma procesi un aizturētas trīs personas – Ventspilī, Salaspilī un Liepājā. Policija norāda, ka sabiedriskā kārtība valstī saglabājusies stabila.
***
Pēc kādas jaunas sievietes skarbā stāsta uzklausīšanas tiesībsardze Karina Palkova plāno rosināt plašāku diskusiju par ķirurģisko kontracepciju - olvadu izņemšanu, kas liedz dabiskā ceļā ieņemt bērnu.

Šonedēļ Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja sezonas pēdējais jauniestudējums – populārzinātnisks mūzikls Sēnes. Tā muzikālo kodolu veido Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta radītās dziesmas. Dramaturģiskā materiāla autore ir Ance Muižniece, bet režisore un tērpu māksliniece Pamela Butāne.
***
Latgaliešu valodai ir savs juridiskais statuss, savs saturs un lietotāju kopiena, un šodien vairs netiek apšaubīts, ka tā ir pilnvērtīga valoda. Tas nozīmē, ka latgaliski var runāt jebkurā dzīves situācijā un vietā, ja vien sarunas biedri viens otru saprot un komunikācijas mērķis tiek sasniegts.
Māmiņdienā piedāvājam sarunu ar rēzeknieti, divu dēlu mammu Ilonu Ratinsku, kuras bērni aug latgaliskā vidē, un jaunā ģimene ar bērniem runā latgaliešu valodā.

„Palīdzēt ieraudzīt, ka var dzīvot citādi – tā sava darba pamatuzdevumu raksturo Ieslodzījuma vietu pārvaldes Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem Resocializācijas daļas priekšniece Ginta Vāciete.
Viņas ikdienas darbs ir palīdzēt jauniešiem, kuri nokļuvuši konfliktā ar likumu, mainīt savu uzvedību, attīstīt sociālās prasmes un atgriezties sabiedrībā.
***
ASV un Izraēlas uzsāktais karš pret Irānu un islāma republikas īstenotā Hormuza jūras šauruma blokāde jau ir nodarījusi nopietnu kaitējumu pasaules ekonomikai, taču krīzes smagākās sekas varētu būt jūtamas vēl pēc dažiem mēnešiem.

"Es gāš un vēkšēš, jo man tak bij bail no tiem vilkim," atceroties savu bērnību, teic Ērģemē dzimusi un augusī Rūta Lūse. Par viņas senču mantojumu un izloksnes glabāšanu runājam Rūtas vecvecāku mājās „Lejaskukros". Bet kopā ar valcēnieti Jāni Biezo staigājam pa Ērģemes pili un izzinām šīs celtnes likteni.

 

 

Vai var draudzēties ar mammu un kāpēc ir jākārto istaba? Par to pļāpājam ar Amēliju, iepazīstot Anitas Rupeikas bilžu grāmatu "Labrīt, mammu!" ("Liels un mazs") un "Zivtiņš Īgņa. Filmas stāsts" ("Zvaigzne ABC").

Otfrīda Preislera pasakas "Mazā raganiņa" radioiestudējums. 6.daļa. Lasa Guna Zariņa, režisore Irēna Cērmane.

Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē, bet lietuviski – vīriešu.

Aplūkojam darbus, kuri izvēlējušies galēji pretējas stratēģijas ievērojamu sieviešu dzīvju attēlošanās. Režisores Kristīnes Želves filma “Mildas istaba” izmanto sev raksturīgos dokumentārā un spēles kino hibrīdformas risinājumus, lai vēstītu par latviešu pirmās filozofijas doktores Mildas Palēvičas dzīvi. Režisora Deivida Frenkela atgriešanās pie divtūkstošo kulta darba “Sātans Pradas brunčos” savukārt ļauj apvienoties leģendāram aktieru sastāvam, taču uzdod jautājumus par jebkāda veida attiecībām ar realitāti.

Pagājušā gadsimta 50. gados aizsākās stāsts, kas kļuva par vienu no spilgtākajām lappusēm latviešu estrādes mūzikas vēsturē – komponista Raimonda Paula melodijas sastapās ar dzejnieka Alfrēda Krūkļa dzeju. Šinī radošajā savienībā radās dziesmas, kas uzrunājušas vairākas paaudzes un joprojām ir populāras.

Spēlē piedalās: Mārtiņš Matvejs, Uldis Siliņš, Juris Tomiņš un Gatis Žeivots.

Par latvieti var piedzimt, bet vai par latvieti var kļūt? Šo svarīgo jautājumu izzinām 4. maija raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, kad tiekamies ar cittautiešiem, kuri Latviju sauc par savām mājām, bet, runājot par latviešiem, saka “mēs”.

 

Arī šis raidījums ir veltīts 1991. gada barikāžu tēmai, saruna ar scenāristi Ligitu Lukstraupi. Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) tapusi vēsturiska Latvijas Televīzijas (LTV) dokumentālā filma "Baltijas Bābele", kas skatītājiem pieejama REplay.lv. Lielā mērā tā ir filma par Ligitu Lukstraupi 1991. gadā.