ASV prezidents Donalds Tramps izteicies, ka Vašingtona nākotnē varētu nepalīdzēt NATO aliansei, ja tā to lūgs. Baltā nama saimnieks šādi izteicies, jo ir neapmierināts par palīdzības nesniegšanu Vašingtonai karā ar Irānu. Savukārt laikraksts „The Telegraph vēsta, ka Tramps apsver iespēju atņemt NATO dalībvalstīm tiesības balsot lēmumu pieņemšanā, ja tās nesasniegs izdevumu mērķi - 5% no iekšzemes kopprodukta.
*
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) galvenais ekonomists Maksimo Torero brīdinājis par konflikta Tuvajos Austrumos ietekmi uz pārtikas drošību. Tiešsaistē uzrunājot mediju pārstāvjus, Torero atzīmēja, ka konflikta saasināšanās un Hormuza šauruma faktiskā slēgšana tiešā veidā palielina izmaksas pasaules lauksaimniecības nozarei.
*Ziemeļvalstis gadu desmitiem ir stingri iestājušās par no kodolieročiem brīvu pasauli, brīdinot, ka iespējamais atomkarš nestu milzīgus upurus un postījumus. Nestabilā ģeopolitiskā situācija un ASV attālināšanās no Eiropas ir veicinājusi šīs attieksmes maiņu, tāpēc ziemeļvalstu politiķi atklāti runā par iespējām vajadzības gadījumā izvietot kodolieročus savu valstu teritorijā.
*
19. gadsimta Bebrenes muižā, kas atrodas netālu no Daugavpils, tiks veidota jauna sabiedriskā telpa. Pašvaldība cer, ka pēc renovācijas muiža kļūs par tikšanās vietu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā tūristiem.

Pērnā gada nogalē darbu beidza Latvijas Radio 4. Šobrīd Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir izsludinājusi konkursu par apraides tiesībām latviešu valodā bijušajā "Latvijas Radio 4" Rīgas 107,7 megahercu frekvencē un komersantu interese esot ļoti liela.

Vai vēl vienas latviešu valodā raidošas radiostacijas ienākšana Latvijas tirgū veicinās arī krieviski runājošo iedzīvotāju interesi un kas turpmāk notiks ar 14 radiostacijām, kas joprojām raida krievu valodā?
*
Līdz ar siltā laika atnākšanu, Vecrīgā klaudz āmuri, būvējot āra āra terases. Tomēr daudziem atliek vien noslaucīt ziemas putekļus, jo šoziem kafejnīcām, bāriem un restorāniem vairs nebija jādemontē terases.

Atļaujas terašu izmantošanai vairs nav sezonālas un tās var saņemt uz termiņu līdz vienam gadam. Tiesa, saglabājot terasi uz ziemas laiku, uzņēmējiem ir par to jārūpējas, regulāri to kopjot un tīrot sniegu.

Vizuāli fascinējoša un dziļiem zemtekstiem piesātināta ir gruzīnu gleznotāja Vaho Muskheli daiļrade. Jau 30 gadus viņš dzīvo Sietlā Amerikā, kur viņam ir aktīva mākslas dzīve, bet nekad nav zaudējis saikni arī ar Gruziju, kur notiek viņa izstādes
un kur viņš ir profesors Tbilisi mākslas akadēmijā.
Arī ar Latviju viņam ir īpaši tuvas attiecības. Un šonedēļ galerijā Istaba atklāta viņa darbu izstāde Zīmes.
*
Aizvadītajā naktī Latvijas iedzīvotāji pārgājuši uz vasaras laiku jeb pulksteņa rādītājus uz priekšu pagriezuši par vienu stundu.
Lai arī daudzus pulksteņu pārgriešana vairs īpaši neskar, jo viedtālruņos vai viedpulksteņos šis process notiek automātiski, mēs jau tūlīt uzzināsim, kā un cik veiksmīgi uz vasaras laiku pārgājuši arī Rīgas galvenie lielie mehāniskie pulksteņi.
Un to mums skaidros Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Ieva Grīsle.

Euranet: Eiropas informatīvajā telpā būtiski pieaugusi ar mākslīgo intelektu radīta dezinformācija. Tā secināts jaunākajā Eiropas Digitālo mediju observatorijas ziņojumā. Šo tehnoloģiju plašās izmantošanas iespējas ļauj arvien efektīvāk maldināt sabiedrību, jo radītā satura pieaugošā kvalitāte apgrūtina viltojumu atšķiršanu no realitātes.
Kā tieši pēdējā laikā visbiežāk tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai izplatītu dezinformāciju? To šoreiz pētījis „Euranet faktu pārbaudes projekts.
*
Skolas pusdienu galdā ne tikai bioloģiski audzēti dārzeņi, olas, putnu gaļa, bet pat bioloģiski audzētas foreles! Šķiet, pirmais jautājums varētu būt, kā gan par skolas pusdienu naudu to var atļauties? Bet Līgatnes Jauno Līderu vidusskolā tā ir realitāte. Šīs skolas virtuve ir pirmā pašvaldības sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kas ieguvusi bioloģiski sertificētas virtuves statusu.
Ar nākamo gadu bioloģiskos produktus plānots iekļaut vēl septiņu Cēsu novada mācību iestāžu pusdienās.

"Mēs esam šerpi, ātri ap kaklu nekrītam, mums ir gūti vienoties, bet nelaimē stāvam kopā, un ar savstarpēju apcelšanos sevi uzturam formā."  Tā, lūgtas raksturot talsiniekus, teic folkloras kopas "Talsi" dalībnieces. Kopā ar viņām ieklausāmies tāmnieku dialektā gan runā, gan dziesmās, gan dzejā, uzzinām, kas ir trimiš, guģēties, un kāds cilvēks ir trīsfiendels. Vēl talsenieces stāsta, kā ēd rūšrāceņus ar pien paslapnam un ēriņu.

Vai var pāriet pār neredzamu tiltu un izaudzēt mīlestību? Par to runājam ar Alisi. Lasām Lauras Jambuševas "Būt ģimenei" ("Latvijas Mediji") un Zanes Zustas "Slepeno ceļojumu pie Zobmošķa" ("Zvaigzne ABC").

Piedzīvojumu meklētājs ir šokā par savu atklājumu. Pusstundu viņš tur stāv pludmalē kā iemiets un skatās uz pēdas nospiedumu... Tā noteikti ir cilvēka pēda! Galvā rosās vesela gūzma jautājumu. Dēkainim nākas atzīt faktu: salā kāds ir bijis. Varbūt te joprojām kāds ir... 

Andrē Agasi bērnībā gribēja spēlēt futbolu, bet tēvs bija nelokāmi nolēmis viņu tenisista karjerai. 2009. gadā tenisists izdeva savu autobiogrāfiju "Atvērts" ("Open"). Tagad Agasi memuāri izdoti arī latviešu valodā izdevniecībā "Helios" ar nosaukumu "Atklāts". No angļu valodas tulkojusi Kristīne Spure. Viņa atklāj, ka lielākais pārbaudījums bijis tenisa žargons.

Apskatām divus kardināli dažādu mērogu darbus – Kristenas Stjuartes debijas pilnmetrāžas filma "Ūdens hronoloģija" piedāva filmveidi, kas paliek iespējami tuvu ādai, ķermeniskai pieredzei un subjektīvām emociju ainavām, savukārt Fila Lorda un Kristofera Millera “Projekts “Ave Marija”” piedāvā skatītājam nonākt kosmosa plašumos, lai nodibinātu strapgalaktiskas draudzības.

Daži gadiem ejot kļūst tādi prātīgi, citiem nebēdnīgas dzirkstelītes acīs mirdz visu mūžu. Šonedēļ uz 75 dzīves gadiem atskatījās Arvīds Lasmanis – tas, kurš mans draugs nenopietns cilvēks, tas, kurš Jānis Paukštello. Raidījums veltīts dziedošajam aktierim Jānim Paukštello un galvenokārt viņa izpildītajām dziesmām.

Spēlē piedalās Mārtiņš Zvaigzne, Alberts Auziņš, Unguna Reķe un Raitis Ābols.

Runājot par diasporu, nevaram nepieminēt Latvijas cittautiešus – vai sasniedzam un uzrunājam arī viņus? Kam viņi jūtas piederīgi un kā Latvijas diasporas politikas veidotājiem uzrunāt arī viņus? Saruna par šo raidījumā.

25. martā atkal pieminēsim staļinisko deportāciju upurus un šajās masu represijās cietušos. 1949. gada 25. martā un vairākās dienās pēc tam no trīs toreizējām Baltijas padomju republikām tika izsūtīti kopumā nepilni 95000 cilvēku, kurus padomju okupācijas vara uzskatīja par traucēkli anektēto Baltijas valstu sovjetizācijai.

Koncertuzvedums "Ziedonis un mīlestība". 2. daļa. Režisors Intars Rešetins-Pētersons.

Šī ir koncerprogramma, kas veidota par godu Imanta Ziedoņa 90. jubilejai. Viņa dzejā un epifānijās būtiska nozīme ir sievietei un mīlestībai, tādēļ arī tapusi mīlestības tēmai veltīta koncertprogramma. Piedalās: Karīna Tatarinova, Uga Gundars, Ivars Puga un Intars Rešetins-Pētersons. Pianists Jānis Miltiņš. 

Daži gadiem ejot kļūst tādi prātīgi, citiem nebēdnīgas dzirkstelītes acīs mirdz visu mūžu. Šonedēļ uz 75 dzīves gadiem atskatījās Arvīds Lasmanis – tas, kurš mans draugs nenopietns cilvēks, tas, kurš Jānis Paukštello. Raidījums veltīts dziedošajam aktierim Jānim Paukštello un galvenokārt viņa izpildītajām dziesmām.

Zināms, ka ragavas jākaļ vasarā. Ko tas nozīmē renes sportistiem? Monopolā viesos olimpietis, kamaniņbraucējs Roberts Plūme.

Cilvēks ir elastīga būtne, bet, vai tādi ir arī citi dzīvnieki? Cik ātri dzīvnieku pasaulē putni, zīdītāji un zivis spēj pielāgoties mainīgai videi - gan paradumos un dzīvesveidā, gan bioloģiski? Vai tas var notikt vienas paaudzes ietvaros?

Latviešu tautas pasaku "Kā liepa, bērzsun osis pie sava tērpa tikuši" lasa Pēteris Liepiņš. 1983.gada ieraksts.