"Daugavpils siltumtīklu" realizētajā modernizācijas projektā problēmas saskatījusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Aģentūra ir konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumu

Kopš šī gada sākuma Būvniecības valsts kontroles birojs atbild par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes jeb OIK mehānisma uzraudzību un kopumā tā redzeslaukā ir 328 uzņēmumi. Kā intervijā Latvijas Radio 1 informēja biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina, pirmā pusgada laikā valsts atbalstu ir zaudējušas 10 OIK stacijas.

Vēstījums par dzīvības un nāves lielo mistēriju – tā par Latvijas Radio kora programmu "Baroka un renesanses meistardarbi", kas izskanēs šovakar, 16.jūlijā, Rīgas Domā, saka diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā iekļauta trīs dižgaru – Deprē, Luisa de Viktorijas un Baha mūzika, ko līdz ar Radio kori atskaņos arī Rīgas Doma galvenais ērģelnieks Aigars Reinis.

Koronavīrusa diktētā ārkārtējā situācija ieviesusi korekcijas arī Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu un tā ietekmes uz vidi novērtējuma publiskajā apspriešanā. Sākotnēji tā bija nolikta martā un aprīlī, bet līdz ar krīzi pārcelta uz vasaru. Vairākas sanāksmes jau notikušas, un šovakar sešos pēdējā paredzēta Jūrmalas domes namā. Taču dome jau līdz šim saņēmusi tik daudz priekšlikumu un iebilžu par teritorijas plāna izmaiņām, ka pēc to apkopošanas uz rudens pusi sola organizēt vēl vienu sabiedrisko apspriedi.

Kādas izmaiņas plāns paredz, ko grib jūrmalnieki un ko, tieši pretēji, viņi savā pilsētā atļaut negrib?

Pļaviņās notiek šaha nometne bērniem un jauniešiem

Zemgale ir Latvijas maizes klēts un šo godu tai neviens nespēs atņemt. Tomēr bez kultūraugu druvām Zemgalē ir liels skaits populāru un mazāk zināmu tūrisma apskates objektu un maršrutu, par kuriem stāsta novada tūrisma nozares speciālisti.

Lai arī gada siltākie mēneši ir laiks, kad cilvēkus aicina domāt par drošību pie ūdens un uz ūdeņiem, nekad nenāk par ļaunu ielūkoties, kā veidojas visi apdraudējumu jūrā un citās ūdens tilpnēs, kas nereti prasa arī cilvēku dzīvības. Kā veidojās straumes, kas ir tie mānīgie brīži, kad liekas jūrā nav lielu viļņu, bet, izrādās, tie ir spēcīgāki, nekā domājam?

Jānis Ezeriņš – modernās noveles iedibinātājs latviešu literatūrā, dzejnieks un publicists - mūsdienu pētnieku skatījumā.

Jānis Ezeriņš – modernās noveles iedibinātājs latviešu literatūrā, dzejnieks un publicists - mūsdienu pētnieku skatījumā.

Uzraugi pusgada laikā atcēluši OIK atbalstu 10 stacijām, ietaupīti 14,6 miljoni eiro, Ministrs to vērtē pozitīvi.

Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Viesnīcas īpašnieks ceļ trauksmi, ka VID atprasa dīkstāves pabalstu, dienests un viesnīcu nozare bažas noraida

Uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas atsākušās bruņotas sadursmes

Astoņdesmito gadu otrās puses grupas "K.Remonts" vinilplates „Melnraksti” izdošanas faktu slāpēja pandēmijas troksnis, tomēr šopavasar 300 eksemplāros izdotais ieraksts ir sācis savu ceļu pie klausītājiem.

Mācības skolās šoruden plānots atsākt klātienē. Taču pagājušās nedēļas daudzie atklātie saslimšanas gadījumi ar Covid19 neļauj neko paredzēt droši. Tas nozīmē, ka vajadzētu sagatavoties arī iespējamām mācībām attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija ir sākusi gatavot izmaiņas likumā, kas attālināto mācīšanos noteic par vienu no mācību formām.

Vasara ir ierasts kristību un krustabu laiks. Runājam gan par baznīcas tradīcijām, gan kūmu godiem, kas sakņojas tautas folklorā un dzīvesziņā. Uzklausām vecāku un pasākumu rīkotāju stāstus.

Polijas prezidenta vēlēšanu rezultāti - valsts turpina esošo kursu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Briselē ir atsākušās Serbijas un Kosovas līderu tiešās sarunas. Pieaug militārā spriedze Kalnu Karabahas reģionā.

Līdz 16.augusta plkst.21 daļēji slēgta satiksme Tērbatas ielā Rīgā, posmā no Elizabetes ielas līdz ieejai Vidzemes tirgū. Tērbatas ielai tiks noteikts dzīvojamās zonas statuss.

Tādi esam

Pēcpusdiena ir laiks, kad atvēlam brīdi atpūtai un krūzītei tējas. Tukuma novada Jaunmoku pilī apmeklētāji var nodegustēt pat 38 dažādas zāļu tējas. Daina Zalamane ne tikai dzēra tēju, bet arī skaidroja, ko interesantu var apskatīt bijušā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pilī netālu no Tukuma, kur izveidots meža un medību muzejs.

Kultūras afiša

Šodien kultūras afišas laikā paceļosim ārpus Rīgas un pastāstīsim par jauno pastāvīgo ekspozīciju, kas nesen vaļā vērta Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā. Tā ir ļoti labs papildinājums un izziņas avots dabā skatāmajai ezerpils rekonstrukcijai.

Šī diena vēsturē

1781. gadā jaunais un ambiciozais Mocarts ieradās Vīnē, un jau pēc nepilna gada - 1782. gada 16. jūlijā - Vīnes pilsētas teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņa dziesmuspēle "Bēgšana no seraja. "Manai ausij tas ir par smalku - tur ir tik daudz nošu! esot bildis teātra patrons, Austrijas imperators Jozefs II. "Tur ir tieši tik daudz nošu, cik vajadzīgs, atteicis Mocarts.

Eiropas Tiesa 16.jūlijā par spēkā neesošu pasludinājusi Eiropas Savienības (ES) un ASV datu aizsardzības vienošanos, ka ļāva lielajām tehnoloģiju kompānijām sūtīt datus uz Savienotajām Valstīm. Tiesa paziņoja, vienošanās "Datu privātuma vairogs" nepietiekoši aizsargā ES pilsoņu datus ASV.

Tā, gatavojoties kulšanas darbiem, secina gan lauksaimnieki, gan agronomi. Arī kopumā vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā šobrīd ir nedaudz labāks nekā pērn. Prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība šogad varētu būt 4,3 tonnas uz hektāru, kas ir vairāk nekā par tonnu, salīdzinot ar pērno gadu. Savukārt, vasaras miežu kūlums šogad varētu būt 3,5 tonnas, bet auzu – ap trim tonnām uz hektāru. Kā gatavojas ražas vākšanai Latgalē, kā izskatās graudaugu lauki pirms pļaujas, uz kādu ražu un graudu cenu orientējas lauksaimnieki, par to plašāk Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Astoņdesmito gadu otrās puses grupas "K.Remonts" vinilplates „Melnraksti” izdošanas faktu slāpēja pandēmijas troksnis, tomēr šopavasar 300 eksemplāros izdotais ieraksts ir sācis savu ceļu pie klausītājiem.

Astoņdesmito gadu otrās puses grupas "K.Remonts" vinilplates „Melnraksti” izdošanas faktu slāpēja pandēmijas troksnis, tomēr šopavasar 300 eksemplāros izdotais ieraksts ir sācis savu ceļu pie klausītājiem.

Pelēkā karaļvalsts. Šovakar Monopolā par sēnēm virs un zem zemes – par izaicinājumu, ko tās met pierastajiem laika, telpas un sugu modeļiem. Mūsu viešņa Latvijas Dabas muzeja mikoloģe, "Lielās sēņu grāmatas" viena no autorēm Diāna Meiere.

Zemgale ir Latvijas maizes klēts un šo godu tai neviens nespēs atņemt. Tomēr bez kultūraugu druvām Zemgalē ir liels skaits populāru un mazāk zināmu tūrisma apskates objektu un maršrutu, par kuriem stāsta novada tūrisma nozares speciālisti.

Herbe ar lielo cepuri. Pasaku stāsta Pēteris Liepiņš. 6. vakars

Mācības skolās šoruden plānots atsākt klātienē. Taču pagājušās nedēļas daudzie atklātie saslimšanas gadījumi ar Covid19 neļauj neko paredzēt droši. Tas nozīmē, ka vajadzētu sagatavoties arī iespējamām mācībām attālināti. Izglītības un zinātnes ministrija ir sākusi gatavot izmaiņas likumā, kas attālināto mācīšanos noteic par vienu no mācību formām.

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsta "Nakts nav tikai gulēšanai" lasījuma 3.daļa. Radiovariantam to veidoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Jana Ļisova.

Astoņdesmito gadu otrās puses grupas "K.Remonts" vinilplates „Melnraksti” izdošanas faktu slāpēja pandēmijas troksnis, tomēr šopavasar 300 eksemplāros izdotais ieraksts ir sācis savu ceļu pie klausītājiem.

Astoņdesmito gadu otrās puses grupas "K.Remonts" vinilplates „Melnraksti” izdošanas faktu slāpēja pandēmijas troksnis, tomēr šopavasar 300 eksemplāros izdotais ieraksts ir sācis savu ceļu pie klausītājiem.

Jānis Ezeriņš – modernās noveles iedibinātājs latviešu literatūrā, dzejnieks un publicists - mūsdienu pētnieku skatījumā.

Pelēkā karaļvalsts. Šovakar Monopolā par sēnēm virs un zem zemes – par izaicinājumu, ko tās met pierastajiem laika, telpas un sugu modeļiem. Mūsu viešņa Latvijas Dabas muzeja mikoloģe, "Lielās sēņu grāmatas" viena no autorēm Diāna Meiere.

Vasara ir ierasts kristību un krustabu laiks. Runājam gan par baznīcas tradīcijām, gan kūmu godiem, kas sakņojas tautas folklorā un dzīvesziņā. Uzklausām vecāku un pasākumu rīkotāju stāstus.

Lai arī gada siltākie mēneši ir laiks, kad cilvēkus aicina domāt par drošību pie ūdens un uz ūdeņiem, nekad nenāk par ļaunu ielūkoties, kā veidojas visi apdraudējumu jūrā un citās ūdens tilpnēs, kas nereti prasa arī cilvēku dzīvības. Kā veidojās straumes, kas ir tie mānīgie brīži, kad liekas jūrā nav lielu viļņu, bet, izrādās, tie ir spēcīgāki, nekā domājam?