Līdz ar covid krīzi kritušies finansiālie ziedojumi labdarības organizācijām, taču pieaug ziedoto mantu apjoms. Organizāciju vadītāji vērtē, ka bieži tas saistīts ar iedzīvotāju finansiālās situācijas pasliktināšanos un neziņu par nākotni. Turklāt labdarības tendences sekojušas sabiedrības vajadzībām, jo ziedojumu mērķi šajos mēnešos lielākoties bijuši palīdzība mediķiem kovid ierobežošan vai pārtikas palīdzība senioriem un otrā plānā novirzot ziedojumus bērniem, smagi slimiem cilvēkiem un mājdzīvniekiem patversmēs. Plašāk Sintijas Ambotes ierakstā.

*

Samazinātā 5 PVN likme augļiem un dārzeņiem ir samazinājusi tā saukto pelēko tirgu un rada brīvu nišu Latvijas jauniem audzētājiem piedāvāt tirgū savu izaudzēto produkciju, tā skaidro "Latvijas dārznieks valdes priesēdētājs Jānis Bērziņš. Piemēram, Skrundas novada Rudbāržu pagastā pēdējo trīs gadu laikā attīstījusies Šefleru ģimenes dārzniecība, kur tiek audzēti gurķi un tomāti. Jaunā ģimene savu izaudzēto pārdod vairākās Kurzemes pilsētās. Plašāk Ingas Ozolas ierakstā.

*

Klāt ir vasara, un arī šogad tomēr neizpaliks bērnu nometnes. Kā tās sarīkot, atbilstoši visiem nosacījumiem un aktuālajām prasībām, un, cik tas izmaksās? Šorīt vairāk interesēsimies par plānotajām bērnu nometnēm Alūksnes un Apes novados. Sarunāšos ar Alūksnes un Malienas ziņu galveno redaktori Līgai Vīksnai.

FKTK un LB apvienošana - kā tas varētu notikt?

Jauns pavērsiens Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja iecerē. Projekts, kuru 2014.gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un ABLV Bank labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Taču projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta Sera Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai. Tagad mecenāti iecerējuši projektu atdāvināt valstij cerībā, ka Covid krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus pabeigt arī Laikmetīgās mākslas muzeju. Vairāk stāsta Māra Rozenberga.

Par laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību - izskatās, ka tas būs pavirzījies.

Šodien valdībā plānots diskutēt par to cilvēku loka paplašināšanu, kas varētu saņemt dīkstāves palīdzības pabalstu. Šis pabalsts ir 180-t eiro mēnesī, ja pirms tam Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis dīkstāves pabalsta piešķiršanu. Tiesībsarga birojā kritizē situāciju, ka virkne izņēmumu attiecas uz pašnodarbinātajiem. Savukārt Labklājības ministrijā uzsver, ka pie risinājumiem strādā. Plašāk Annijas Petrovas ierakstā.

Latgaliešu apraides raidījumi - jauniešiem par profesijām + Kolnasātā būs jauna rubrika - zvanām LR Latgales studijas vadītājai Renāte Lazdiņa.

Lietotne "apturi covid" ir domāta, lai cilvēkus laikus brīdinātu, ka viņiem ir bijusi saskarsme ar Covid 19 slimnieku ilgāk nekā 15 minūtes. Tomēr ir līdzcilvēki, kas uzskata, ka lietotnes galvenā funkcija ir cilvēku izsekošana! Kā darbojas lietotne, vai saistībā ar tās esamību telefonā, mums jārunā arī par morāli ētiskas dabas jautājumiem? To uzzināsim otrdienas raidījumā.

Kā organizāciju kultūru un iekšējo komunikāciju maina attālinātā strādāšana?

“Sieviete bez īpašībām” - Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2.jūnija skatāma laikmetīgās mākslas izstāde. Kādu māksliniecisku pozīciju tā iezīmē un kādām tēmām pievēršas?

Eiženam Laubem- 140. Laima Slava pēta Laubes devumu arhitektūrā. Laube ir Latvijas ievērojamākais 20. gs. pirmās puses arhitekts, kurš gan ar saviem projektiem, gan publikācijām nostiprināja jūgendstila nacionālā romantisma virzienu, bet, mainoties stilu paradigmai, kļuva par Kārļa Ulmaņa režīma valsts vadošo arhitektu un radīja spožas neoeklektisma ēkas un mēbeles.

 

 

Jaunzēlande – aitas un pasaulē populārā premjerministre.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Krustpunktā diskusija: Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šim jautājumam pievērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Jauno māmiņu iekļaušanās darba tirgū pēc pandēmijas var būt vēl apgrūtinošāka.

Raidījumā "Stiprie stāsti" sazināmies ar agronomu Mārtiņu Flaksi, kas kopā ar vecākiem Durbes novada Dunalkas pagasta "Krastmaļos" 570 ha audzē zālāju sēklas un tirgo tās arī internetveikalā. Saimnieki piepildījuši savu sapni, un Durbē vasarās notiek futbola nometnes. Bet Anna Jurgaite Dobeles novada Bikstu pagasta "Priedaiņos" savā uzņēmumā "Ezervanna" gatavo ziepes no ievām, bērzu sulām, ķirbjiem un citām dabas veltēm. Pamazām top arī ziepju darbnīca un veikaliņš.

“Labvakar, mazais draudziņ!” - ar šiem vārdiem 1964. gadā Radio ik vakaru sāka raidīt pasaciņu pirms miega. Raidījumā skaidrojam, kāds bija sākums šim pasaku projektam, kas rakstīja pasakas, kas dziedāja miega dziesmiņas un kāda ir sajūta, kad radioļaudis tagad uzaicina kādu sabiedrībā zināmu cilvēku ierunāt šos vakara miega stāstus.

Deputāti komisijā sāks skatīt pretrunīgi vērtēto augstskolu pārvaldības reformu.

 

Tād esam

Iecavas kultūras namā šobrīd var apskatīt izstādi 'Meklē laimi ceriņziedā'. Šopavasar Iecavas novada amatiergleznotāji radījuši ap 40 gleznas, kurās attēloti ceriņi. Par biedrības 'RaDam' paveikto stāsta Daina Zalamane.

Kultūras afiša - dokumentāla filma "Apskrien Latviju"

Šī diena vēsturē

Smagākais trieciens, kuru Romas impērijas sabrukuma laikmetā saņēma kādreizējā impērijas galvaspilsēta Roma, bija pilsētas metodiska izlaupīšana pēc tam, kad 455. gada 2. jūnijā tā krita vandāļu un alanu ķēniņa Geizeriha rokās.

Viena uzņemšanas nodaļas pacienta izmaksas slimnīcām atšķiras pat trīskārtīgi.

 

Kas notiek ar zveju un zivju pārstrādi?

Jaunzēlande – aitas un pasaulē populārā premjerministre.

The Killers

Potītes, spieķa kauli, pleci un locītavas – diezgan noderīgas lietas, lai ietu un skrietu. Mūsu šī vakara viesim ikdienā jāsaskaras gan ar pretējo, situācijām, kuras sauc par traumām. Vai un kā varam no tādām izvairīties vaicājam Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenajam ārstam Dr. Uģim Zariņam.

Lietotne "apturi covid" ir domāta, lai cilvēkus laikus brīdinātu, ka viņiem ir bijusi saskarsme ar Covid 19 slimnieku ilgāk nekā 15 minūtes. Tomēr ir līdzcilvēki, kas uzskata, ka lietotnes galvenā funkcija ir cilvēku izsekošana! Kā darbojas lietotne, vai saistībā ar tās esamību telefonā, mums jārunā arī par morāli ētiskas dabas jautājumiem? To uzzināsim otrdienas raidījumā.

Kā Čoks par dārznieku kļuva. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Krustpunktā diskusija: Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību jeb dzīvesbiedra likuma nepieciešamību. Šim jautājumam pievērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Jūnijā dzimušo dzejnieku dzeju par mīlestību lasa Rasma Garne un Ģirts Jakovļevs. Kompozīcijas autors Reinis Ādmīdiņš. 1992.gada ieraksts.

 

 

Jaunzēlande – aitas un pasaulē populārā premjerministre.

“Sieviete bez īpašībām” - Raiņa un Aspazijas vasarnīcā no 2.jūnija skatāma laikmetīgās mākslas izstāde. Kādu māksliniecisku pozīciju tā iezīmē un kādām tēmām pievēršas?

Potītes, spieķa kauli, pleci un locītavas – diezgan noderīgas lietas, lai ietu un skrietu. Mūsu šī vakara viesim ikdienā jāsaskaras gan ar pretējo, situācijām, kuras sauc par traumām. Vai un kā varam no tādām izvairīties vaicājam Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenajam ārstam Dr. Uģim Zariņam.

Jauno māmiņu iekļaušanās darba tirgū pēc pandēmijas var būt vēl apgrūtinošāka.

Kā organizāciju kultūru un iekšējo komunikāciju maina attālinātā strādāšana?