Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Lūkojam, kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā, kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē un kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes.

Viesos bērnu grāmatu autore Agnese Vanaga. Ko nozīmē ar grāmatām augt līdzi saviem bērniem jeb no mīklu minēšanas līdz zaļajam dzīvesveidam un „plastmasas huligāniem” . Pašas bērnība un blēņas, kas tobrīd neizskatās pēc blēņām. No sava pagalma līdz grāmatai “Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas?”.

Mans bērnības stāsts. 3.raidījums. Skolēnu radošo darbu konkursa labākie darbi. Lasa Dita Lūriņa un Ainārs Ančevskis.

Kā visjēdzīgāk pavadīt pavasarī piedzīvoto, pandēmijas baiļu izraisīto, mājās sēdēšanas laiku? Marika Rozenberga to vadīja lasot dzeju, un savus tā brīža sajūtām atbilstošos atradumus apkopoja nesen iznākušajā latviešu dzejas izlasē “Mierinājums”, kurai dots apakšvirsraksts “19. un 20. gadsimta dzejnieki – 21. gadsimta krīzes nogurdinātajiem.”

Kurš bijis pirmais kolekcionārs? Ko kolekcionēja vācbaltieši? Kā notika grāmatu un mākslas darbu izsoles 90. gadu Latvijā? Par to visu, kā arī par to, kas ir „palimpsests”, var uzzināt Pētera Bankovska grāmatā par kolekcionārisma vēsturi. Pētera Bankovska grāmatu "Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā" izdevis „Neputns”.

20. gadsimta 70. gados dziedātāja Keta Stīvensa albumi tika izpirkti 60 miljonos eksemplāru. Koncertu afišas ar mūziķa vārdu bija sastopamas uz katra stūra. Šodien tādas nesameklēt pat ar uguni, ja nu vienīgi kādā antikvariātā. Nē, Kets Stīvenss nav miris, viņš ir pie pilnas veselības, arī mazie, zaļie cilvēciņi viņu nav nolaupījuši. Vienkārši 70. gadu beigās dziedātājs pieņēma islāmu un tagad viņa vārds ir Jusufs Islāms

Dodamies ciemos pie Latvijas Futbola federācijas jaunā vadītāja Vadima Ļašenko. Saruna ar tēvu un dēlu – Aināru un Kārli Čukstēm. Ainārs ir viens no Latvijas labākajiem jaunatnes basketbola treneriem, Kārlis ar savu sporta veidu izvēlējies hokeju.

Kā veiksmīgāk dažādām latviešu kopienas organizācijām un biedrībām Vācijā pārstāvēt latviešu intereses Eiropā? Vai būtu jāveido kopīgā platformā Vācijas mērogā? Kāpēc jaunā paaudze neiesaistās vēsturiskajās trimdas latviešu struktūrās?

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā.

Ieklausīsimies Onore de Balzaka "Draiskajos stāstos". Ar stāstiem  "Daiļā impērija" un "Atlaižamais grēks" iepazīstina Voldemārs Šoriņš, Uldis Dumpis un režisore Irēna Cērmane. 1985.gada ieraksts.

 

 

Dodamies ciemos pie Latvijas Futbola federācijas jaunā vadītāja Vadima Ļašenko. Saruna ar tēvu un dēlu – Aināru un Kārli Čukstēm. Ainārs ir viens no Latvijas labākajiem jaunatnes basketbola treneriem, Kārlis ar savu sporta veidu izvēlējies hokeju.

Dace Judina-Nīmane ir ļoti ražīga rakstniece – viņas kontā ir 24 grāmatas plus vēl kaudze rediģētu, tulkotu grāmatu un sastādītu kultūrvēsturisku izdevumu. Dacei patīk rakties vēsturē - dzimtu stāstos un likteņos, krāt senvārdus, vietvārdus un izteicienus. Rakstniece necieš valodas kropļotājus, jo uzskata, ka laba, tīra valoda ir visdārgākais, kas mums ir.

Jau romiešu tiesībās ar likuma varu tiku nostiprināts uzskats, ka jūras piekraste pieder visai sabiedrībai un sabiedrībai ir tiesības baudīt šī visu kopējā labuma augļus. Taču jūras robežas mainās, kas nozīmē, ka būtu jāmainās arī visiem piederošās piekrastes robežām? Kāpēc ir svarīgi šīs robežas pārskatīt un kā tas notiek?

Baltkrievu tautas pasaku nedēļa. Burvju stabule. Pasaku stāsta Ilze Rūdolfa

Vairums cilvēku labi jūtas ierastos apstākļos, bet dzīvē pārmaiņas ir neizbēgamas. Gan labās, gan sliktās pārmaiņas bieži vien rada diskomforta sajūtu. Kā sadzīvot ar negaidītām pārmaiņām mūsu dzīvē, kāpēc cilvēki no tām baidās un kā padarīt šo procesu vieglāku?

20. gadsimta 70. gados dziedātāja Keta Stīvensa albumi tika izpirkti 60 miljonos eksemplāru. Koncertu afišas ar mūziķa vārdu bija sastopamas uz katra stūra. Šodien tādas nesameklēt pat ar uguni, ja nu vienīgi kādā antikvariātā. Nē, Kets Stīvenss nav miris, viņš ir pie pilnas veselības, arī mazie, zaļie cilvēciņi viņu nav nolaupījuši. Vienkārši 70. gadu beigās dziedātājs pieņēma islāmu un tagad viņa vārds ir Jusufs Islāms

Kā visjēdzīgāk pavadīt pavasarī piedzīvoto, pandēmijas baiļu izraisīto, mājās sēdēšanas laiku? Marika Rozenberga to vadīja lasot dzeju, un savus tā brīža sajūtām atbilstošos atradumus apkopoja nesen iznākušajā latviešu dzejas izlasē “Mierinājums”, kurai dots apakšvirsraksts “19. un 20. gadsimta dzejnieki – 21. gadsimta krīzes nogurdinātajiem.”

Kurš bijis pirmais kolekcionārs? Ko kolekcionēja vācbaltieši? Kā notika grāmatu un mākslas darbu izsoles 90. gadu Latvijā? Par to visu, kā arī par to, kas ir „palimpsests”, var uzzināt Pētera Bankovska grāmatā par kolekcionārisma vēsturi. Pētera Bankovska grāmatu "Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā" izdevis „Neputns”.

Dace Judina-Nīmane ir ļoti ražīga rakstniece – viņas kontā ir 24 grāmatas plus vēl kaudze rediģētu, tulkotu grāmatu un sastādītu kultūrvēsturisku izdevumu. Dacei patīk rakties vēsturē - dzimtu stāstos un likteņos, krāt senvārdus, vietvārdus un izteicienus. Rakstniece necieš valodas kropļotājus, jo uzskata, ka laba, tīra valoda ir visdārgākais, kas mums ir.

Viesos bērnu grāmatu autore Agnese Vanaga. Ko nozīmē ar grāmatām augt līdzi saviem bērniem jeb no mīklu minēšanas līdz zaļajam dzīvesveidam un „plastmasas huligāniem” . Pašas bērnība un blēņas, kas tobrīd neizskatās pēc blēņām. No sava pagalma līdz grāmatai “Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas?”.