Par valstī ieviesto ārkārtas noteikumu neievērošanu nepieciešami lielāki naudas sodi – līdz 1000 eiro un vairāk, intervijā Latvijas Radio 1 teica iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) Viņš atsaucās uz citu Eiropas valstu piemēriem, kur nācies ieviest šādus bargus sodus. Iekšlietu ministrija jau strādājot, lai panāktu izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Viņš uzsvēra, ka līdzšinējā pieredze ir apliecinājusi - iedzīvotāji joprojām neievēro piesardzības pasākumus. “Jo ilgāk tas turpināsies, jo biežāk valdībai vajadzēs sanākt kopā un pieņemt jaunus mērus” – tā sacīja Ģirģens.

Mākslas muzejs Rīgas Birža līdz marta vidum vēl paspēja uz jauno Muzeju krātuvi pārvest vienu no saviem lepnumiem – pasaulslavenu skulptūru reprodukciju kolekciju. Tagad muzeja darbinieki attālināti strādā pie šo skulptūru ekspozīcijas izveides, ko paredzēts atklāt rudens pusē.

Covid-19 pandēmijas izplatība pasaulē pēdējās nedēļās ievērojami ietekmēja arī finanšu tirgu – sāka kristies akciju un obligāciju cenas, līdz ar to lejupslīdi piedzīvoja arī pensiju uzkrājumi. Zem “sitiena” pakļuva gan aktīvo, gan konservatīvo pensiju uzkrājumu plāni.

“Visa tehnoloģiju apvienošana, savienošana un datu attālināta glabāšana ir būtiska,” raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst datu tehnoloģiju uzņēmuma “SQUALIO” pārstāve Elīna Girne. Taču kā problēmu viņa min to, ka diezgan daudzi mājās tur un lieto vecas tehnoloģijas un diezgan daudzi izmanto nelegālas programmatūras. Tas kibernoziedzniekiem saldais ēdiens. Jebkas, ko darām ar novecojuši programmatūru, ir visvairāk apdraudēts.

Ir noslēdzies gana apjomīgs diskusiju cikls pie jaunā Nacionālā attīstības plāna, iesaistot dažādu jomu ekspertus un interešu pārstāvjus. Šobrīd plāns ir nonācis Saeimā, kur par to vēl jālemj deputātiem. Tāpēc šis ir īstais brīdis, lai parunātu par to, ko mums sola vides un dabas politika nākotnē

Kādus risinājumus turpmākai Operas un baleta pastāvēšanai redz Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš un kā mainījušies viņa paša radošie ceļi pārrunājam Kultūras Rondo studijā.

Neviens jau nezina, ar kādām lietām mēs nodarbosimies vecumdienās. Kurā brīdī mūsu iemīļotais vaļasprieks kļūs par apsēstību un dīvainību. Paula Bankovska apsēstība jau tagad ir rakstīšana. Viņa jaunie stāsti apkopoti krājumā "Trakie veči". Dažus stāstus priekšā lasa un ar autoru sarunājas Gundars Āboliņš.

Latvijā Covid-19 apstiprina vēl 29 cilvēkiem, kopā 376 saslimušie

Naudas sodus par ārkārtējās situācijas aizliegumu neievērošanu varētu palielināt.

Vācija cīņā ar Covid-19 vēlas pārņemt Dienvidkorejas pieredzi

Bēru ceremonija drīkst notikt tikai ārpus telpām un ievērojot divu metru distanci

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties.

Brīvais mikrofons. Ētera tālruņa numuri ir 67222888, 67225599, elektroniski var rakstīt uz adresi krustpunkta@latvijasradio.lv vai sūtīt savu komentāru caur mūsu mājas lapu raidījumam „Krustpunktā”.

Krustpunktā - antropoloģe Aivita Putniņa.

Kā pāriem pārvarēt attiecību saasinājumus, kas neizbēgami rodas ierobežotos dzīves apstākļos?

Iespējams, diasporai vīrusa ierobežojumus pārdzīvot vieglāk, jo viņi zina, ko nozīmē dzīvot izolācijā jeb nošķirtībā no dzimtenes. Vai tiešām tas tā ir, to raidījumā skaidrosim, sazinoties ar diasporas latviešiem, lai uzzinātu, gan kā viņi praktiski, gan emocionāli pārdzīvo stingros ierobežojuma laikus mītnes zemēs, tostarp Spānijā un Itālijā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” veiks pēdējo repatriācijas reisu no Frankfurtes Vācijā uz Rīgu. Ar šo reisu varēs atceļot līdz 140 pasažieriem. Cik cilvēki šajās nedēļās ir izvēlējušies atgriezties mājās un kādas ir Ārlietu ministrijas iespējas palīdzēt tiem, kas izvēlējās palikt ārzemēs?

Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” jaunu korpusu celtniecība ir viens no vērienīgākajiem Daugavpils izglītības iestāžu modernizācijas projektiem. Faktiski no jauna pilsētā top vesels kvartāls, kas būs veltīts bērnu un jauniešu piesaistei  mākslai. Šobrīd spāru svētkus  svin  topošā bērnu mākslas skola. Un finiša taisnei tuvojas arī  skolas galvenās ēkas būvdarbi. Šis komplekss ar savu arhitektonisko risinājumu kļūs arī par sava veida vizītkarti Daugavpilij. Bet par Saules skolas esamību uz fasādes norādīs dekoratīvs elements, ko mākslinieki nodēvējuši par  „Saules vainagu”. Plašāk- Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

Ģimenes ārsti valsts apmaksātam Covid-19 testam varēs nozīmēt pacientus ar respiratoras saslimšanas simptomiem, pirmdien nolemts Veselības ministrijā. No pirmdienas, 30.marta, uz Covid-19 slimnīcās testēs personālu, kas strādā vairākās ārstniecības iestādēs, intensīvajā terapijā un reanimācijā.

Latvijā, tāpat citās Eiropas valstīs, pieaug interneta patēriņš, jo bērni mācās un vecāki strādā attālināti, no mājām. Palielinās arī filmu un seriālu skatīšanās intensitāte. Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji vērtē, ka, neskatoties uz interneta patēriņa pieaugumu, pagājušajā nedēļā būtisku problēmu nav bijis.

Saslimšana ar Covid-19 reģistrēta visās lielajās Latvijas pilsētās,

Ģimenes ārsti pacientus ar elpceļu infekcijām varēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem korona-vīrusa testiem

Jelgavā ar Covid-19 saslimuši seši apbedīšanas biroja darbinieki,

Koronavīrusa epidēmija varētu likt pagarināt tirdzniecības sarunu laiku starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju,

Polijas varas iestādes noraida aicinājumu atlikt prezidenta vēlēšanas!

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties.

Coldplay

Sandra Dzenīte-Cālīte vada biedrību „Zvannieku mājas”. Vecāki, no kuru ģimenēm nošķir bērnus, lielākoties paši nav izjutuši, ko nozīmē ģimene. Viņi nespēj radīt drošību bērniem tāpēc, ka pašiem tās nekad nav bijis. Galvenokārt te nonākuši bērni, kuru bioloģiskajiem vecākiem dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespēju par viņiem rūpēties.

“Visa tehnoloģiju apvienošana, savienošana un datu attālināta glabāšana ir būtiska,” raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst datu tehnoloģiju uzņēmuma “SQUALIO” pārstāve Elīna Girne. Taču kā problēmu viņa min to, ka diezgan daudzi mājās tur un lieto vecas tehnoloģijas un diezgan daudzi izmanto nelegālas programmatūras. Tas kibernoziedzniekiem saldais ēdiens. Jebkas, ko darām ar novecojuši programmatūru, ir visvairāk apdraudēts.

Čīkstošās durvis. Pasaku stāsta Gunārs Jākobsons

Krustpunktā - antropoloģe Aivita Putniņa.

Mērām ekonomikas temperatūru, jo ir skaidrs, ka ar ekonomikas veselību nav diez ko labi un kādu laiku arī nebūs. Ne tik abstraktos vārdos sakot - apkopojam banku analītiķu viedokļus un prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šim gadam, un pie kādiem nosacījumiem prognozes varētu mainīties.

Neviens jau nezina, ar kādām lietām mēs nodarbosimies vecumdienās. Kurā brīdī mūsu iemīļotais vaļasprieks kļūs par apsēstību un dīvainību. Paula Bankovska apsēstība jau tagad ir rakstīšana. Viņa jaunie stāsti apkopoti krājumā "Trakie veči". Dažus stāstus priekšā lasa un ar autoru sarunājas Gundars Āboliņš.

Sandra Dzenīte-Cālīte vada biedrību „Zvannieku mājas”. Vecāki, no kuru ģimenēm nošķir bērnus, lielākoties paši nav izjutuši, ko nozīmē ģimene. Viņi nespēj radīt drošību bērniem tāpēc, ka pašiem tās nekad nav bijis. Galvenokārt te nonākuši bērni, kuru bioloģiskajiem vecākiem dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespēju par viņiem rūpēties.

Kā pāriem pārvarēt attiecību saasinājumus, kas neizbēgami rodas ierobežotos dzīves apstākļos?

Ir noslēdzies gana apjomīgs diskusiju cikls pie jaunā Nacionālā attīstības plāna, iesaistot dažādu jomu ekspertus un interešu pārstāvjus. Šobrīd plāns ir nonācis Saeimā, kur par to vēl jālemj deputātiem. Tāpēc šis ir īstais brīdis, lai parunātu par to, ko mums sola vides un dabas politika nākotnē