Atkārtojums. Konkursā "Sējējs" nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība" šogad par laureātiem kļuva Bauskas novada Skaistkalnes pagasta "Pienjāņi". Lietuvas pierobežā 36 ha izveidots bioloģiskais ābolu un bumbieru dārzs, kurā aug arī Latvijā izveidotas bioloģiskās ābolu šķirnes un speciālas šķirnes sidra ražošanai, šogad uzsākta sidra ražošana. Saimniecībā noliktava apvienota ar ražošanas cehu, kur tiek spiesta ābolu sula. Saimniecības īpašnieki dzīvo Rīga, bet Skaistkalnē darbus uzrauga agronome Inese Skrēbena. "Pienjāņi" ir izmēģinājumu saimniecība, kur īpašu uzmnību pievērš kaitēkļu apkarošanai bioloģiskajos dārzos.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 1868. gada 9. decembrī pie britu Parlamenta Londonā tika uzstādīti pirmie vēsturei zināmie luksofori. Tas gan bija drīzāk ne sevišķi izdevies jaunieveduma mēģinājums, un līdz plašai luksoforu ieviešanai bija jāpaiet vēl vairākām desmitgadēm.

Daugavpils cietoksnī jau vairāk nekā gadu darbojas aktīvo apkaimes iedzīvotāju grupa, kuri nolēmuši dzīvi savā apkaimē uzlabot pašu spēkiem, nevis gaidot kādus labumus no pašvaldības. Grupā iesaistījušies vairāki desmiti kaimiņu, kuri spriež un rīkojas, lai viņu mikrorajons kļūtu pievilcīgāks un dzīve tajā – ērtāka.
*
Šogad samazinājies bioloģisko saimniecību skaits. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, kā vienu no būtiskiem iemesliem min vājo atbalsta sistēmu tieši bioloģiskajai ražošanai, mainoties lauksaimniecības politikas plānošanas periodiem. Lielākoties no nozares aiziet mazākas saimniecības. Tikmēr saimniecības, kuras paliek šajā nozarē bieži cenšas arī eksperimentēt un kļūt neatkarīgākas.

Nedēļas notikumu apskats.

Nodzeltējušas vēstules, piezīmju klades, kurās tuvinieka rokraksts kļūst arvien drebošāks. Fotogrāfijās tverti mirkļi pamazām vairs neko neizsaka. Sejas izplūst gan fotopapīrā, gan arī atmiņās, personīgi stāsti nereti pat nonāk antikvariātos.
Ko ar to visu darīt? Skolotāja Jolanta Āboltiņa no Ropažiem ar sava vecvectēva Andreja un vectēva Harija arhīviem „Facebook blogā „Harijs Liepiņš savāca vairāk nekā 1000 sekotāju. To pamanīja izdevniecība „Jumava, kas Jolantu iedrošināja interesento materiālu apkopot grāmatā „Lazdonietis Harijs. Laikmets viena cilvēka acīm.
*
Iešana ķekatās jeb čigānos ir viena no latviskās dzīvesziņas tradīcijām, kas šobrīd lielākoties dzīvo folkloras kopu repertuārā, nevis cilvēku ikdienā. Lai maskošanās tradīcijas varētu iepazīt skolēni, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē izveidota jauna muzejpedagoģiskā programma „Iesim čigānos, kurā stāsta par masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi, dalībnieki var uzvilkt maskas un piedalīties ķekatnieku gājienā, izspēlējot, izdejojot un pašiem sajūtot tautas tradīciju.

Latvijas sabiedrisko mediju labdarības maratona „Dod pieci!” desmitgadē līdz šim ziņu raidījumā „Labrīt” sestdienās esam atskatījušies uz iepriekšējos gados akcijā sasniegto. Šajā reizē pievēršamies šī gada tematam – problēmjauniešiem un veidiem, kā viņiem palīdzēt. Kas slēpjas aiz devīzes „Palīdzi jauniešiem, kurus līdzcilvēki izvēlas neredzēt”?

Kas dzied bez balss? Šo dziesminieces Antas Eņģeles un citas Greizo ratu šī gada skanīgākās mīklas min aktrise un dziedātāja Elizabete Zagorska ar meitu Luizi Veikšu un dziedātāju Ati Auzānu.

"Profesija – rakstnieks” – temats, kuru šonedēļ pārrunāja festivālā "Prozas lasījumi". "Kultūras rondo" studijā viesojas rakstniece Andra Manfelde, ar kuru pārrunājam nedēļas notikumus kultūrā. Klausāmies arī viņas prozas lasījumu.

Disko žanrs, lai arī radies Amerikā, stingrākas pozīcijas ir saglabājis Eiropā. Mūsu platuma grādos šī mūzika vairāk asociējas ar tādu grupu nosaukumiem, kā "ABBA", "Bee Gees" un, protams, "Boney M". Grupas rašanās vēsturei veltīts raidījums.

Es jau pats sev esmu mazliet apnicis ar to kapu zvanu zvanīšanu – ka latvieši izmirst, bet labu ziņu man joprojām nav, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs. Par savas dzimtas ķoniņu saknēm, par to, kā radušies latviešu uzvārdi, par bezatbildīgiem vīriešiem un viesstrādniekiem saruna ar Ilmāru Mežu.

Pieauguši vīrieši spēlējas ar uzmanības pievēršanu. Gadiem ilgi nometņu rīkotāji iesaista attiecībās un seksuāli izmanto pusaudzes un jaunietes. Latvijas Radio un portāla "Delfi" pētījums "Līdera apskāviens" atklāj sistemātisku jaunu sieviešu seksuālu izmantošanu jauniešu organizācijā "K.I.D". Saruna par to, ko atklājuši un izpētījuši podkāsta veidotāji.

Kas aizstāv zirgu tiesības Latvijā un vai saimnieku nolaidību kāds kontrolē? Kā palīdzēt, ja redzam novārgušu zirgu, raidījumā skaidro un analizē "Augusta stallis" īpašniece, 15 zirgu saimniece Iveta Dzērve un sociālā uzņēmuma "Dabas zirgi" vadītāja Līga Broduža.
 

Konkursa "Sējējs" kategorijā "Gada veiksmīgākā kopdarbība" par laureātiem šogad kļuva kooperatīvs "Bio Berries Latvia". To pirms pieciem gadiem izveidoja 12 bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar upeņu audzēšanu. Tagad kooperatīvā darbojas jau 42 biedri

Ainas Vāveres romāna "Kādēļ mīlestība?" fragmenti. 1. daļa. Režisore Antonija Apele. Piedalās Uldis Dumpis un Egils Zariņš. 1994. gada ieraksts.

“Giut breidi” ir plānuotuojs ar eipašu saturu i dizainu, taipoš ari vīneigais plānuotuojs latgaliski, kas teik izdūts jau trešū godu. Aiz tuo iz sarunu par plānu raksteišonu latgaliski, ituo gods plānuotuoja saturu i draudzeibu asam aicynuojuši tuo idejis i satura autori Līgu Springu.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Lolita Tomsone ir ilggadēja Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja un ilgus gadus dzīvojusi Izraēlā, apgūstot ebreju tautas vēsturi un kultūru. Viņa strādā, lai izglītotu Latvijas sabiedrību par to, kas ir ebreji un holokausts. Lolitai Izraēlā ir gan draugi, gan mīļotais vīrietis, un pati šajā valstī nodzīvojusi 14 gadus, tāpēc kopš 7. oktobra nežēlīgā „Hamās” teroristu uzbrukuma nepārtraukti ar drebošu sirdi seko ziņām no Izraēlas.

Tapis promocijas darbs par dievbijības praksēm Latgales pierobežā. Tajā parādās unikāli paradumi, kā, piemēram, izpausmes kā iešana allelujā Lieldienās vai Sv. Donāta svētki Krāslavā. Kā katoliskās tradīcijas piekoptas 20. gadsimtā un mūsdienās, kad pierobežā iedzīvotāju skaits samazinājies?

Sniega karalienes māja. Pasaku stāsta Imants Skrastiņš

Es jau pats sev esmu mazliet apnicis ar to kapu zvanu zvanīšanu – ka latvieši izmirst, bet labu ziņu man joprojām nav, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs. Par savas dzimtas ķoniņu saknēm, par to, kā radušies latviešu uzvārdi, par bezatbildīgiem vīriešiem un viesstrādniekiem saruna ar Ilmāru Mežu.

"Balta roze un sudraba krusts". Lilijas Štengeles un Eduarda Smiļģa sarakste. 2.daļa. Kompozīciju veidojusi Lilija Dzene. Režisors Mihails Kublinskis. Piedalās Elza Radziņa un Harijs Liepinš. 1992.gada ieraksts.

 

 

 

Disko žanrs, lai arī radies Amerikā, stingrākas pozīcijas ir saglabājis Eiropā. Mūsu platuma grādos šī mūzika vairāk asociējas ar tādu grupu nosaukumiem, kā "ABBA", "Bee Gees" un, protams, "Boney M". Grupas rašanās vēsturei veltīts raidījums.

"Profesija – rakstnieks” – temats, kuru šonedēļ pārrunāja festivālā "Prozas lasījumi". "Kultūras rondo" studijā viesojas rakstniece Andra Manfelde, ar kuru pārrunājam nedēļas notikumus kultūrā. Klausāmies arī viņas prozas lasījumu.

Es jau pats sev esmu mazliet apnicis ar to kapu zvanu zvanīšanu – ka latvieši izmirst, bet labu ziņu man joprojām nav, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs. Par savas dzimtas ķoniņu saknēm, par to, kā radušies latviešu uzvārdi, par bezatbildīgiem vīriešiem un viesstrādniekiem saruna ar Ilmāru Mežu.

Lolita Tomsone ir ilggadēja Žaņa Lipkes memoriāla vadītāja un ilgus gadus dzīvojusi Izraēlā, apgūstot ebreju tautas vēsturi un kultūru. Viņa strādā, lai izglītotu Latvijas sabiedrību par to, kas ir ebreji un holokausts. Lolitai Izraēlā ir gan draugi, gan mīļotais vīrietis, un pati šajā valstī nodzīvojusi 14 gadus, tāpēc kopš 7. oktobra nežēlīgā „Hamās” teroristu uzbrukuma nepārtraukti ar drebošu sirdi seko ziņām no Izraēlas.

Kas dzied bez balss? Šo dziesminieces Antas Eņģeles un citas Greizo ratu šī gada skanīgākās mīklas min aktrise un dziedātāja Elizabete Zagorska ar meitu Luizi Veikšu un dziedātāju Ati Auzānu.

“Giut breidi” ir plānuotuojs ar eipašu saturu i dizainu, taipoš ari vīneigais plānuotuojs latgaliski, kas teik izdūts jau trešū godu. Aiz tuo iz sarunu par plānu raksteišonu latgaliski, ituo gods plānuotuoja saturu i draudzeibu asam aicynuojuši tuo idejis i satura autori Līgu Springu.