Atskats ziņu tematos un šī datuma vēstures notikumos.

Viens no veidiem, kā pašvaldībās veicināt uzņēmējdarbību ir arī projektu konkursi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, tāds ir arī projektu konkurss "UZŅĒMĪGI Gulbenes novadā", tas norit jau 11 gadu un iegūtais atbalsts ir bijis starts daudzu biznesa ieceru īstenošanai novadā.
*
Pētot dzelzs laikmeta apbedījumus, gūtas jaunas atziņas par vides ietekmi uz bēru tradīciju. Arheologu komanda izpētījusi kā mirušo guldīšanas virzienu ietekmēja ne vien saullēkta un rietēšanas punkts, bet arī, piemēram, upes tecējums vai augstākais kalns ainavā . Tāpat kādā kapu laukā izpētīta augu klātbūtne tā laika bēru rituālā.

Šonedēļ dubultu jubileju svin par Rīgas vizītkarti dēvētais Melngalvju nams. 690 gadu aprit kopš tas pirmo reizi pieminēts rakstos, bet 25 gadi kopš tā atjaunošanas. Atjaunotā nama svinīgā iesvētīšana notika 1999.gada 9.decembrī.
Melngalvju nams joprojām ir Rīgas greznākā svinību vieta, tajā notiek valstiski svarīgi pasākumi un dažādas ceremonijas. Tas ir arī viens no tūristu iecienītākajiem objektiem Rīgā un Latvijā. 25 gadi ir pierādījuši šīs krāšņās ēkas iederību un nozīmību Rīgas centrā, taču savulaik atjaunošanai bija arī ne mazums pretinieku, kas uzskatīja, ka veidot vēsturisku ēku kopijas nav veiksmīgs un mūsdienīgs risinājums.

Biedrība Zaļā krūze, kas darbojas dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas jomā, šogad ir izveidojusi Baltkāju pilskalna vektorformas attēlu, kurā atainota agrajā dzelzs laikmetā apdzīvotā pilskalna ikdiena. Bet nākotnes plānos biedrībai ir digitalizēt šo pilskalnu, iekļaujot to papildinātās realitātes projektos, lai ikviens garāmbraucējs ar viedierīces palīdzību varētu iepazīties ar šī senā Baltkāju pilskalna dzīvi pirms 2000 gadiem.
*
"Kas ir norma?", ar šādu nosaukumu Rīgā šonedēļ atklāta vietējās modes dizaineres Marinas Medvedevas gleznu izstāde.

Kaut kas mazs, kas atgriezies mājās, kaut kas sens, kas nesen atklāts, un kaut kas aizmirsts, kam nu notraukti putekļi – stāsti par vēstures liecībām, ko uzgāja un atcerējās, remontējot Jaunpils pils ēku pēc 2023. gada  krusas postījumiem.

Ar Rasu lasām divas grāmatas vienos vākos - Rūtas Rudzītes "Grāmatu meistaru/ The Book Master". Bet ar Jura Zvirgzdiņa un Ingunas Ulas Cepītes "Lidojošo vējdzirnavu" palīdzību apmeklēsim Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Kārļa Anitena raidluga "Zetiņa Ziemassvētki". 1. daļa.

Liepājniece, dzejniece un arhitekte Gunta Šnipke savā jaunākajā krājumā “Kā” virknē īpašības vārdus, lai pierakstītu un tuvplānā pamanītu šo laiku. Dzejoļi ir kā dienasgrāmatas ieraksti, kas vienlaikus tver mūsu kopīgi izdzīvotas atmiņas, taču izvērš uz āru arī autores pašas redzējumu.

Mēs tā sen nebijām smējušies, kā lasot Silvijas Brices „Pikto sentimentu”. Droši vien tagad uz mūžu prātā paliks kāda tulkotāja neveiklība „viņš tupus stāv aiz mašīnas”. Piktās un ne tik piktās ekspresijas, izdotas Silvijas Brices grāmatā „Piktais sentiments”, nosacīti var dalīt trijās daļās – „Burtliči”, „Saullēkti” un „Ēveļskaidas”.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs - vienā vārdā - Leons Briedis, kurš atstājis dziļas pēdas ne tikai literatūrā, bet arī mūzikā. Dziesmas ar viņa vārdiem skanējušas daudzos skaistākajos mūsu tautas brīžos. Raidījums veltīts "Dzejas bruņinieka" atcerei.

Spēlē piedalās: Sibilla Vīnzarāja, Jānis Romanovskis, Valdis Kleinhofs un Inga Tenisa.

Mirklī, kad aktīvi sekojam līdzi notikumiem Gruzijā, raidījumā tiekamies ar Gruzijas latviešiem, lai iztaujātu par šā brīža noskaņojumu un uzzinātu, kas vilina latviešus par savu mītnes zemi izvēlēties šo Kaukāza kalnu ieskauto zemi.

Šajās dienās, kad atzīmējam 35. gadskārtu kopš Baltijas ceļa akcijas, aprit gadadiena arī citam notikumam, proti, 1944. gada 22. augustā toreizējā Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija vēršanās pie Padomju savienības Augstākās Padomes ar lūgumu nodot sešus līdz tam Latvijas PSR ietilpstošus pagastus un Abrenes pilsētu toreizējai Krievijas Padomju Federatīvajai Sociālistiskajai republikai. Nākamajā dienā, 23. augustā, tiek pieņemts attiecīgais PSRS Augstākās Padomes lēmums.

Trimdas bibliotēku un kultūras vērtību krātuvju likteņi. Šoreiz par latviešu bibliotēkām Anglijā, par Oto Bonga Baltijas Centrālo bibliotēku un citām krātuvēm. Izzinām, kā iegūt vērtīgus materiālus palīdzējis sauklis: „Nesvied prom, svied uz manu pusi”.

16.decembrī 75 gadi būtu apritējuši dzejniekam, rakstniekam, literatūrzinātniekam, tulkotājam un atdzejotājam Leonam Briedim. Godinot viņu, piedāvājam noklausīties pirmatskaņojumu - literāri muzikālu kompozīciju "Melnais akmens, baltās kājas". Leona Brieža dzeju lasa aktieris Gundars Grasbergs.

Ciemojamies Ogrē pie audējas un tautas daiļamata meistares Anitas Munkevičas. Anita auž dažādās tehnikās, arī ada un darbojas tautas lietišķās mākslas studijā "Saiva". Viņa 20 gadus strādājusi par meistari uzņēmumā "Daiļrade", bet tagad ir aktīva pensionāre.

Vai fotogrāfija apstādina laiku vai gaismu? Vai divi fotogrāfi var skatīties caur vienu objektīvu? Cik dažāda izskatās pasaule, ja to vēro no gandrīz kopīga skatupunkta? Monopola dubultportretā vieni no pieprasītākajiem fotogrāfiem Latvijā – Aiga Rēdmane-Raģele un Ģirts Raģelis.

Sērijas "Latvijas vēstures mīti un versijas" astotā grāmata "Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?". Kādas attiecības un saiknes veidojās ar Krieviju viduslaikos un jaunajos laikos? Kad aizsākās Krievijas ekspansija Baltijas valstīs un kādas bija slāvu intereses Latvijas teritorijā?

Ledainītis. Pasaku stāsta Valda Liepiņa

Attiecības reizēm ir kā amerikāņu kalniņi - augšā un lejā. Kā tikt galā ar dažādiem attiecību izaicinājumiem un saglabāt vēsu prātu?

Bieži nākas dzirdēt, ka Advente – tas ir gaidīšanas laiks. Mēs gaidām Ziemassvētkus, taču ko īsti tomēr nozīmē gaidīt? Tas ir tāds process, kas ne vienmēr ir patīkams, jo tas pārbauda mūsu pacietību. Likt gaidīt var būt arī Dieva pedagoģija, un par šo spēju gaidīt un saglabāt cerību runā arī Bībele. Bet par to, kā tad izdzīvot to gaidīšanas laiku, cik viegli vai grūti ir gaidīt un vai vispār ir vērts dzīvot tādā gaidīšanas režīmā?

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs - vienā vārdā - Leons Briedis, kurš atstājis dziļas pēdas ne tikai literatūrā, bet arī mūzikā. Dziesmas ar viņa vārdiem skanējušas daudzos skaistākajos mūsu tautas brīžos. Raidījums veltīts "Dzejas bruņinieka" atcerei.