Atkārtojusms. Brāļi Jānis un Juris Rīti pirms 6 gadiem nopirka bijušo zvērsaimniecības "Gauja" kultūras namu. Ēka ir liela - 5000 kvadrātmetri un šobrīd ēkai nomainīts jumts un logi, izremontēta mazā jeb kino zāle. Vestibilā var apskatīt ne tikai padomju laiku auto kolekciju, bet pat daļu no Daugavpils tramvaja un citas vēsturiskas liecības. Jānis atbild par ēkas tehniskajām lietām, bet Juris ir asinsvadu ķirurgs un ēkas atjaunošanas darbā iesaistās brīvajā laikā. 2022. gadā brāļus Rītus atzina par "Siguldas gada novadniekiem", jo viņi ne tikai atjauno Gaujas klubu, bet tur arī rīko dažādus pasākumus vietējiem iedzīvotājiem, piedalās Mājas kafejnīcu dienās. Brāļiem ir lieli plāni - izveidot Gaujas klubā arī skaņu un foto studiju, restorānu un lauku doktorātu.

40% Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita vidusslānim, bet gandrīz 13% savu mājsaimniecību vērtē kā trūcīgu.

Nedēļas notikumu apskats.

Izstāde Kuldīgas novada muzejā – „Dzīve Kuldīgā starp pasaules kariem.

Interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz saruna par patvēruma meklētāju bērnu integrāciju. Jau ilgstoši norit dažādas diskusijas par to, vai un kad ukraiņu bērniem būtu obligāti jāmācās Latvijas skolās, un cik sagatavotas tam ir mācību iestādes Latvijā. Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka ukraiņu un arī citu valstu patvēruma meklētāju bērniem ir jāiet uz skolu, bet mums kā valstij jāizdara viss iespējamais, lai šis obligātums ietu kopā ar atbalsta mehānismiem.

Kungs, kuram patīk pielaikot drēbes. Šo Eduarda Grimma un klausītāju atsūtītās mīklas min Kļaviņu ģimene Berģos: mamma Evita, tētis Arturs ar meitām Rūtu (7 gadi) un Ullu (4 gadi).

 

Grāmata “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” apkopo armēņu kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) latviski tulkotos kinoscenārijus un vēstules, kolāžas un grafikas, kā arī viņa pētnieku un daiļrades aizrauto esejas. Šī ir pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā.

Lai arī skaitās, ka lauvas tiesu no "Bītlu" dziesmām sarakstīja Džons Lenons ar Polu Makartniju, dažas no skaistākajām nenoliedzami radīja Džordžs Harisons. Arī pēc "Bītlu" izjukšanas Džordžam izdevās apskaužami veiksmīgi turpināt solo karjeru. Raidījumā neliela daļa no visa tā, ko mums atstājis Džordžs Harisons.

Es nekad nebiju tipisks krievu virsnieks, lai gan 90. gados šeit mani dēvēja par sarkano pulkvedi, atzīst atjaunotās Latvijas armijas pirmais komandieris Dainis Turlais. Kā karaskolā nolēma nekad nelamāties, kā astoņdesmitajos Afganistānā organizēja padomju spēku izvešanu, kā nokļuva politikā un par ko savulaik kritizēja Vairu Vīķi-Freibergu, atklāj Dainis Turlais Laikmeta krustpunktā.

Kāpēc reizēm cilvēki ir gatavi noticēt kārtīm, kuras sola atbildes uz dažādiem nopietniem, reizēm izšķirošiem jautājumiem un tām uzticas vairāk, nekā zinātnieku veikumam un pētījumu datiem?

Ciemojamies pie Līgas Kozakas Limbažu novada Alojas pagasta "Strēlniekos". Līga kopā ar vīru, ukraini Vasiliju, audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti.

"Tūlīt paliks labāk", Ivetas Troalikas romāna fragmentu radioiestudējums. 1. daļa. Režisore Laura Groza. Lomās Katrīna Griga, Klāvs Kristaps Košins, Maija Doveika, Ieva Segliņa. Skaņu režisors Valdis Zilveris. 2022. gada ieraksts.

Skolotāju dienu godinot, saruna ar mūzikas pedagogu, inovatīvu mācību metožu autoru un vienu no retajiem profondo basa balss Latvijā īpašniekiem Andri Repeli.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Vīrs, kurš nebaidās lietas saukt īstos vārdos. Mūsu šī vakara viesis Monopolā to spēj, jo pats iemantojis visdažādāko dzīves piedzīvojumu pieredzi. Autosportists, kura padomos ieklausās joprojām, Andris Šimkus.

Acīgākie rīdzinieki būs pamanījuši, ka dabisko pļavu teritorijas pamazām apaug ar sev raksturīgo augāju. Kā pa šiem pāris gadiem iedzīvojušās pļavas Rīgā un vai arī nākotnē pilsētā būs vairāk šādu dabisko zālāju?

Lācēns Rūcējs. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Es nekad nebiju tipisks krievu virsnieks, lai gan 90. gados šeit mani dēvēja par sarkano pulkvedi, atzīst atjaunotās Latvijas armijas pirmais komandieris Dainis Turlais. Kā karaskolā nolēma nekad nelamāties, kā astoņdesmitajos Afganistānā organizēja padomju spēku izvešanu, kā nokļuva politikā un par ko savulaik kritizēja Vairu Vīķi-Freibergu, atklāj Dainis Turlais Laikmeta krustpunktā.

Ērika Ādamsona stāsts "120 latu". Radiolasījuma autore Liega Piešiņa. Lasa Antra Liedskalniņa, Indra Burkovska un Andris Morkāns. 1989.gada ieraksts.

Lai arī skaitās, ka lauvas tiesu no "Bītlu" dziesmām sarakstīja Džons Lenons ar Polu Makartniju, dažas no skaistākajām nenoliedzami radīja Džordžs Harisons. Arī pēc "Bītlu" izjukšanas Džordžam izdevās apskaužami veiksmīgi turpināt solo karjeru. Raidījumā neliela daļa no visa tā, ko mums atstājis Džordžs Harisons.

Grāmata “Paradžanovs. Pasaules. Scenāriji un vēstules no zonas” apkopo armēņu kinorežisora un mākslinieka Sergeja Paradžanova (1924–1990) latviski tulkotos kinoscenārijus un vēstules, kolāžas un grafikas, kā arī viņa pētnieku un daiļrades aizrauto esejas. Šī ir pirmā Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā.

Es nekad nebiju tipisks krievu virsnieks, lai gan 90. gados šeit mani dēvēja par sarkano pulkvedi, atzīst atjaunotās Latvijas armijas pirmais komandieris Dainis Turlais. Kā karaskolā nolēma nekad nelamāties, kā astoņdesmitajos Afganistānā organizēja padomju spēku izvešanu, kā nokļuva politikā un par ko savulaik kritizēja Vairu Vīķi-Freibergu, atklāj Dainis Turlais Laikmeta krustpunktā.

Vīrs, kurš nebaidās lietas saukt īstos vārdos. Mūsu šī vakara viesis Monopolā to spēj, jo pats iemantojis visdažādāko dzīves piedzīvojumu pieredzi. Autosportists, kura padomos ieklausās joprojām, Andris Šimkus.

Kungs, kuram patīk pielaikot drēbes. Šo Eduarda Grimma un klausītāju atsūtītās mīklas min Kļaviņu ģimene Berģos: mamma Evita, tētis Arturs ar meitām Rūtu (7 gadi) un Ullu (4 gadi).

 

Skolotāju dienu godinot, saruna ar mūzikas pedagogu, inovatīvu mācību metožu autoru un vienu no retajiem profondo basa balss Latvijā īpašniekiem Andri Repeli.