Rēzeknes novadā bērniem Ziemassvētku saldo dāvanu šogad nebūs, iedzīvotāji to vērtē da˛ādi.

Pēc Bašara al Asada režīma krišanas Sīrijā ir atklāts jautājums, kas turpmāk notiks ar Krievijas objektiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Komercpārvadātājiem tēriņus par pasažieriem, kuriem pienākas atlaides, Satiksmes ministrija cer sākt atmaksāt nākamā gada pirmajā pusē.

 

Eksprezidents Valdis Zatlers videi veltītā raidījumā stāsta, ka klimata pārmaiņas nosaka dabas cikli un cilvēks tur neko darīt nevarot. Bet sociālajos medijos atkal izplatās sazvērestības teorijas par šokolādi un uz iepakojuma redzamo vardītes simbolu. Par to stāsts "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" iknedeļās raidījumā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā šīs nedēļas nogalē sāksies jauna izstāde "Dzīvnieki Rīgā: lietot un lolot?". Tā vēstīs par to, kā gadsimtu gaitā mainījusies dzīvnieku vieta un loma pilsētā, un iedzīvotāju ikdienā.

Telpaugi var būt domāti ne tikai krāšņumam, bet arī noderīgi veselībai. Par augiem, kas pilda abas funkcijas, saruna raidījumā.

Lietot vai lolot? Šādu jautājumu uzdod izstāde, kas veltīta dzīvnieka un cilvēka attiecībām laiku lokos Rīgas vēsturē. Sākot ar viduslaikiem, līdz pat mūsdienām izstāde ļauj izsekot tam, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem un lomas, kāda dažādiem dzīvniekiem bijusi cilvēku dzīvēs.

Izstāžu zāles „Arsenāls” pārbūve un rekonstrukcija, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres tālākvirzība, dažādo balvu klātesamība nozarē – pieturas punkti, izvaicājot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci.

Saruna par to, kā izaugt uzņēmumam no idejas un dzīvokļa virtuves līdz ražotnei un nopietniem plāniem eksporta tirgos. Un kā piesaistīt līdzekļus Latvijas uzņēmumiem salīdzinoši mazāk populārā veidā – pūļa finansējumā.  Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem lielā intervija ar Uldi Cērpu.

Labklājības ministrija ir sākusi informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un problēmām un veicināt ģimeņu vēlmi un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni. Ģimenes studija jau iepriekš organizējusi diskusijas par šo tematu, un secinājums ir skaudrs: iespējas paplašināt šo uzņemošo ģimeņu skaitu ir mazas.

Mirklī, kad aktīvi sekojam līdzi notikumiem Gruzijā, raidījumā tiekamies ar Gruzijas latviešiem, lai iztaujātu par šā brīža noskaņojumu un uzzinātu, kas vilina latviešus par savu mītnes zemi izvēlēties šo Kaukāza kalnu ieskauto zemi.

Vai koalīcija spēs vienoties par vienu kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu? Par to skaidrības nav pēc partiju apvienības "Jaunā Vienotība" un partijas "Vienotība" valdes kopsēdes, pašlaik nepaužot atbalstu kādam konkrētam kandidātam.

Saruna par to, kā izaugt uzņēmumam no idejas un dzīvokļa virtuves līdz ražotnei un nopietniem plāniem eksporta tirgos. Un kā piesaistīt līdzekļus Latvijas uzņēmumiem salīdzinoši mazāk populārā veidā – pūļa finansējumā.  Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Novembra izskaņā Rīgā atklāts Brasas tilta murālis jeb sienas gleznojums, kas uzskatāms par Latvijā garāko murāli. Murāļa tapšanā piedalījušies seši mākslinieki, ietverot sienas gleznojumā arī atsauces uz dzeju un vēsturiskiem notikumiem Brasas apkaimē. Kā tapa ideja par šo murāli, ko dažādie tēli simbolizē, stāsta mākslinieks Dainis Rudens.

Novembra izskaņā Rīgā atklāts Brasas tilta murālis jeb sienas gleznojums, kas uzskatāms par Latvijā garāko murāli. Murāļa tapšanā piedalījušies seši mākslinieki, ietverot sienas gleznojumā arī atsauces uz dzeju un vēsturiskiem notikumiem Brasas apkaimē. Kā tapa ideja par šo murāli, ko dažādie tēli simbolizē, stāsta mākslinieks Dainis Rudens.

Novembra izskaņā Rīgā atklāts Brasas tilta murālis jeb sienas gleznojums, kas uzskatāms par Latvijā garāko murāli. Murāļa tapšanā piedalījušies seši mākslinieki, ietverot sienas gleznojumā arī atsauces uz dzeju un vēsturiskiem notikumiem Brasas apkaimē. Kā tapa ideja par šo murāli, ko dažādie tēli simbolizē, stāsta mākslinieks Dainis Rudens.

Raidījumā šoreiz lielā saruna ar bijušo sportistu. Studijā viesojas kādreizējais motokrosa ar blakusvāģiem kantētājs Kaspars Stupelis. Runājam par profesionāla sportista sevis meklējumiem pēc tam, kad spožā karjera noslēgusies.

Monopols ir kā stafete un Ingus Ulmanis stafetes kociņu nu ir nodevis Kārlis Kazākam. Saruna par sarunāšanos ne tikai radio, bet arī mūzikā un ar sevi. Par iekšējo vajadzību iesaistīties un radīt. No „Lādezera” līdz „Dabas koncertzālei” un vēl nerealizētiem stāstiem.

Telpaugi var būt domāti ne tikai krāšņumam, bet arī noderīgi veselībai. Par augiem, kas pilda abas funkcijas, saruna raidījumā.

Piektais rūķītis. Pasaku stāsta Jānis Kirmuška

Vairāk nekā 15 gadus viņš strādāja ārpus Latvijas, bet tagad atgriezies un jau divus mēnešus vada Finanšu nozares asociāciju. Par banku pakalpojumiem, ekonomiku, finansēm un kredītiem lielā intervija ar Uldi Cērpu.

Saruna par to, kā izaugt uzņēmumam no idejas un dzīvokļa virtuves līdz ražotnei un nopietniem plāniem eksporta tirgos. Un kā piesaistīt līdzekļus Latvijas uzņēmumiem salīdzinoši mazāk populārā veidā – pūļa finansējumā.  Saruna ar Edgaru Kravali no „Kale Latvia Organic”.

Izstāžu zāles „Arsenāls” pārbūve un rekonstrukcija, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres tālākvirzība, dažādo balvu klātesamība nozarē – pieturas punkti, izvaicājot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci.

Monopols ir kā stafete un Ingus Ulmanis stafetes kociņu nu ir nodevis Kārlis Kazākam. Saruna par sarunāšanos ne tikai radio, bet arī mūzikā un ar sevi. Par iekšējo vajadzību iesaistīties un radīt. No „Lādezera” līdz „Dabas koncertzālei” un vēl nerealizētiem stāstiem.

Labklājības ministrija ir sākusi informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu vajadzībām un problēmām un veicināt ģimeņu vēlmi un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni. Ģimenes studija jau iepriekš organizējusi diskusijas par šo tematu, un secinājums ir skaudrs: iespējas paplašināt šo uzņemošo ģimeņu skaitu ir mazas.

Lietot vai lolot? Šādu jautājumu uzdod izstāde, kas veltīta dzīvnieka un cilvēka attiecībām laiku lokos Rīgas vēsturē. Sākot ar viduslaikiem, līdz pat mūsdienām izstāde ļauj izsekot tam, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem un lomas, kāda dažādiem dzīvniekiem bijusi cilvēku dzīvēs.