Atskats ziņu tematos.
*
Rubrikā "Vai zini?" par taustiņu stīgu instrumentu saimi.

Šovasar interesanti un mūsu vēsturei svarīgi atklājumi ir gūti arheoloģiskajā izpētē, kas norisinājās Skaņkalnes pilskalnā, kas atrodas netālu no Mazsalacas pilsētas. Arheologiem šeit ir izdevies atrast liecības, kas liek secināt, ka apdzīvotība te ir bijusi daudz senāk nekā līdz šim tika uzskatīts.
*
Liepājā un Klaipēdā tiks veidoti digitālie centri jauniešiem. Plānots pievērst īpašu uzmanību tiem jauniešiem, kurus skārusi digitālā atkarība, lai nākotnē dators kļūtu nevis pa platformu viņu atkarībai, bet gan jēgpilnai izmantošanai un iespējai socializēties. Idejas autori pieredzi ieguvuši Norvēģijā, kur darbojas līdzīgs digitālais centrs.

Latvijas hokeja izlase 2023.gada maija beigās izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļas un mājās atgriezās kā varoņi. Komandu pie Brīvības pieminekļa sagaidīja vairāk nekā 50 000 cilvēku, daudzi no viņiem jau tajā pat dienā bija kādā īpašā veidā atzīmējuši hokejistu panākumu - kāds bija šķīries no matiem vai bārdas, kāds izveidojis īpašu tetovējumu.

Krāšņi kostīmi un sejas grims, komiksu varoņi un lomu spēles - Baltijā lielākais popkulturas cosplay festivāls šajā nedēļas nogalē notiek Ķīpsalas hallē.
*
Pētnieciskās žurnālistikas centra ReBaltica faktu pārbaudes ieraksts ReChek.

Studijā priesteris Aivars Līcis.

„Tiešajā ēterā ir kā hokeja laukumā – situācija var manīties sekundes laikā," saka ilggadējs radio skaņu operators Aleksis Šaicanovs. Gan viņš, gan viņa kolēģe Iveta Zvejniece raidījumā stāsta par dinamisko darbu pie skaņu pults, vadot pārraides tiešajā ēterā. No arhīva materiāliem savukārt klausāmies, kā agrāk noritēja montāžas operatora darbs, kad no magnetofona lenšu graizīšanas un līmēšanas pirksti kļuva jēli.

Kurš ir izgudrojis spēli "Akmens, šķēres, papīrītis"? Un cik zirnelim ir kāju? Par to runājam ar Gunu, kad lasām Zofijas Fabjanovskas-Micikas grāmatu "Banzai. Japāna zinātkārajiem" (Madris) un divas grāmatas, kuras lasāmas ar lukturīti - "Putni" un "Kukaiņi un zirnekļi" (Latvijas Mediji).

"Cālīte un lapsēns". Zviedru pasakas radiouzvedums. Lapsēna Ludviga lomā Vera Singajevska. 1. daļa.

Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums „Kaķe” tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā.

"Pulkstenis ir divpadsmit, un viss ir labi!" - esiet mierīgi, zagļi zog, vazaņķes vazaņķējas, brāļi brāļojas un slepkavas slepkavo. Terija Pračeta radītajai Diska pasaulei piedien gan rūķi un slepena brālība, gan troļļi, gan Neredzētās Universitātes arhikanclers, nemaz nerunājot par pirmo municipālo pūķi.

Dziedātāja Aino Bāliņa bija pirmā, kura no lielās skatuves uzdrīkstējās dziedāt džezu angļu valodā un ar savu repertuāru kļuva populāra visā toreizējā Padomju Savienībā, kur vien uzstājās Latvijas mūziķi. 2025. gada maijā apritēja 90. gadi kopš mākslinieces dzimšanas un šīs dienas raidījums veltīts Aino Bāliņas atcerei.

Šoreiz raidījumā pievērsīsimies profesionālu sportistu sevis meklējumiem pēc karjeras noslēguma. Nereti tas ir ļoti grūts un sarežģīts process, labo pieredzes stāstu līdz šim publiski izskanējis maz. 
Saruna ar bijušo brīvā stila cīkstoni, četrkārtējo Eiropas čempioni Anastasiju Grigorjevu. Lai gan viņai jau bija vairākas augstākās izglītības, bez pamatīgas personīgās krīzes pēc karjeras noslēguma viņa tomēr neizvairījās.

Spēlē piedalās: Normunds Jēgers, Inga Pētersone, Arvis Širaks un Klāvs Cimdars.

Jau vairāk nekā 50 gadu Latviešu fonds Amerikā iedrošina aizokeāna latviešus noticēt sapņiem un uzdrīkstēties īstenot idejas un projektus. Fonds atbalsta savējos, tostarp Latvijā tapušas filmas un latviešu kultūras norises visā pasaulē. Par to, kur gadu no gada rod finansiālo  atbalstu un ko Latviešu fonds iecerējis nākotnē, interesējamies raidījumā.

11. augustā apritēja 105. gadskārta, kopš Rīgā tika parakstīts Miera līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Sociālistisko Federatīvo Republiku, līdz ar to noslēdzās Latvijas neatkarības karš. Par to mana saruna ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieku Artūru Žvinkli.

Raidījumam atgriežoties no vasaras pārtraukuma, un šoreiz apskatām divus melodramatiskus darbus, par kuriem noteikti tiks runāts arī tuvojoties globālo kino balvu sezonai. Runājam par Salemā dzimušā šausmu žanra veterāna Maika Flanegena iedzīvināto Stīvena Kinga stāstu “Čaka dzīve”, kā arī Selīnas Songas otro filmu “Ideāls pāris”.

Jānis Dreslers "Burbuļu mātes prieki un bēdas". 4.daļa. Režisors Ēriks Brītiņš. Skaņu režisors Ilvārs Udrovskis. Lasa Vera Singajevska un Ēriks Brītiņš.

Ciemojamies pie krūmmelleņu audzētāja Alekseja Fomičova Ogres novadā. Bijušais rīdzinieks pirmās mellenes Lauberes pagastā iestādīja pirms 18 gadiem un tagad kopā ar Lielvārdes pagastā izveidoto dārzu krūmmellenes aug jau vairāk nekā 50 ha platībā.

Māris Lazdiņš savu ceļu piedzīvojumu organizācijā „Lūzumpunkts” sācis kā dalībnieks. Viņš vienmēr ir bijis gatavs eksperimentiem, jaunām pieejām un nenogurstošiem aicinājumiem darīt lietas savādāk. Mērķtiecība un gatavība būt klāt un uzzināt visu, kas nav zināms, ir bijis viņa virzītājspēks, apgūstot piedzīvojumus upēs, kalnos, sniegotos klajumos un okeāna viļņos.

Vērojot ASV iekšpolitiku un ārpolitiku aizvien vairāk mediju komentāru slejās dzirdam salīdzinājumus ar nacistisko Vāciju 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Cik pamatoti ir šādi salīdzinājumi? Kāpēc Vācijas sabiedrība pieņēma Hitlera nežēlības un vai šis vadoņa kults vērojams arī ASV?

Svinam galvaspilsētas 824.dzimšanas dienu un klausāmies pasakas un teikas. Šovakar teiku Par Daugavas rakšanu lasīs Sandra Glāzupa, Inese Štrāla, Kaspars Mauriņš, Renārs Mauriņš un Nikola Priecuma. Ieraksti tapuši Latvijas radio 2 un Fonda „Nāc līdzās! projekta ietvaros 2021.gadā.

Kā izvēlēties īsto nodarbi un kā būt pārliecinātiem par savu izvēli, un vai patiešām mums uzreiz jāspēj atbildēt uz jautājumu "kas es būšu" vai tomēr varam dzīves laikā mainīt savas domas?

Raidījumā "Pāri mums pašiem" no Salaspils līdz Aglonai tālo ceļu mērojušie Svētceļnieki jaunieši priestera Ilmāra Tolstova vadībā. 

Dziedātāja Aino Bāliņa bija pirmā, kura no lielās skatuves uzdrīkstējās dziedāt džezu angļu valodā un ar savu repertuāru kļuva populāra visā toreizējā Padomju Savienībā, kur vien uzstājās Latvijas mūziķi. 2025. gada maijā apritēja 90. gadi kopš mākslinieces dzimšanas un šīs dienas raidījums veltīts Aino Bāliņas atcerei.

Sanitas Rībenas debijas dzejas krājums „Kaķe” tapis kā blakne rakstniecības studijām Liepājas Universitātē. Savukārt ideja par pašām studijām jau nobriedušā vecumā izaugusi no iekšējas pārliecības, ka cilvēkam ir jāseko skaistumam un visas dzīves garumā jāizkopj sevī spēja pamanīt pasauli ārpus ikdienišķā.

"Pulkstenis ir divpadsmit, un viss ir labi!" - esiet mierīgi, zagļi zog, vazaņķes vazaņķējas, brāļi brāļojas un slepkavas slepkavo. Terija Pračeta radītajai Diska pasaulei piedien gan rūķi un slepena brālība, gan troļļi, gan Neredzētās Universitātes arhikanclers, nemaz nerunājot par pirmo municipālo pūķi.

Spēlē piedalās: Normunds Jēgers, Inga Pētersone, Arvis Širaks un Klāvs Cimdars.

Māris Lazdiņš savu ceļu piedzīvojumu organizācijā „Lūzumpunkts” sācis kā dalībnieks. Viņš vienmēr ir bijis gatavs eksperimentiem, jaunām pieejām un nenogurstošiem aicinājumiem darīt lietas savādāk. Mērķtiecība un gatavība būt klāt un uzzināt visu, kas nav zināms, ir bijis viņa virzītājspēks, apgūstot piedzīvojumus upēs, kalnos, sniegotos klajumos un okeāna viļņos.

Kurš ir izgudrojis spēli "Akmens, šķēres, papīrītis"? Un cik zirnelim ir kāju? Par to runājam ar Gunu, kad lasām Zofijas Fabjanovskas-Micikas grāmatu "Banzai. Japāna zinātkārajiem" (Madris) un divas grāmatas, kuras lasāmas ar lukturīti - "Putni" un "Kukaiņi un zirnekļi" (Latvijas Mediji).