Atskats vakardienā, šorīt aktuālais.
*18. gadsimta britu politiķis un domātājs Edmunds Bērks tiek uzskatīts par vienu no konservatīvisma klasiķiem. Viens no viņa izcilākajiem darbiem ir „Pārdomas par franču revolūciju, kas nāca klajā 1790. gada 1. novembrī.

Aktuālais reģionos.
*
Valkā iedzīvotāji buntojas par ielu nosakumu maiņu. Jau tuvākajā laikā Smiltenes un Valkas novadu pašvaldību deputāti izskatīs Publiskās atmiņas centra iesniegumus ar aicinājumu pārdēvēt vairākas ielas, kuru nosaukumiem izvēlētie vietvārdi ir komunistisko totalitāro režīmu vai rusifikāciju godinoši. Nesen ir notikusi iedzīvotāju tikšanās, kurā pausta neapmierinātība ar to, ko pašvaldība piedāvā esošo nosaukumu vietā.
*Lauksaimniekiem daudz neskaidrību par kopējās lauksaimniecības politikas prasībām no nākamā gada. Zemkopības ministrija oktobrī Eiropas Komisijai galīgai apstiprināšanai iesniedza Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Daļa zemnieku lēš, ka līdzšinējie maksājumi saimniecībās samazināsies, daļa jau plāno kādus brīvprātīgus zaļākas saimniekošanas pasākumus varēs veikt, lai tie pieaugtu. Taču visi Latvijas radio apvaicātie lauksaimnieki norādīja, ka informācija par Latvijas kopējās lauksaimniecības gala plānu ir novēlota.

Latvijas Radio ir kritiskās infrastruktūras objekts, kurā ir jāinvestē un nauda tam ir jāatrod. Tā Latvijas Radio dzimšanas diena intervijā sacīja valdes priekšsēdētāja Una Klapalne, norādot, ka Latvijas Radio mērķis ir tehnoloģiskā attīstība un attīstība satura virzīšanai digitālajās platformās.

Ekonomikas aktualitātes.
*
Pēdējo 6 mēnešu laikā viens miljons Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši kādu no periodiskās preses izdevumiem, liecina Kantar pētījums. Lasītākie preses izdevumi bijuši laikraksts MK Latvija krievu valodā, nedēļas žurnāls Ieva un Privātā Dzīve.
*
Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzīst, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.

Sācies 2011. gadā kā teātra festivāla "Homo Novus" mājvieta, 10 gados Kaņepes Kultūras centrs (KKC) ieguva svarīgu vietu Rīgas laikmetīgās kultūras ainavā. Šeit piedzima "Kino Bize" un tika izsapņots festivāls "Komēta", līdz pandēmijai ik dienu viesus gaidīja koncerti, diskusijas un sabiedriskas akcijas. Oktobra beigās, slēdzot KKC pagaidu mītni, bāru "Diagonāle", un nespējot atsākt darbību savās telpās, sociālos tīklus saviļņoja jautājums: vai tās ir daudzu mīlētās iestādes beigas?

Stāsts par izcilu personību un vienlaicīgi veselu laikmetu Latvijas dzīvē – ir Ināras Kolmanes jaunā dokumentālā filma "Ētera personība Gunārs Jākobsons". Tās centrā, protams, ir mūsu leģendārais kolēģis, spožais sporta un kultūras žurnālists, kas kopsolī ar Latvijas Radio ir jau 66 gadus.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā?

Mikroaļģes ir organisms, kas pastāvējis uz šīs planētas no pašiem dzīvības pirmsākumiem. Tās cilvēku rokās pielietotas jau izsenis, taču, kā tas notiek mūsdienās? Vai mikroaļģes var lietot ne tikai uzturā, bet arī gaisa attīrīšanai telpās?

Par Latvijas Radio kora Japānā pieredzēto un gaidāmo  koncertprogrammu "Gaisma", kura veidojusies ap katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbu "Gaisma" un kura skanēs vairāki pirmatskaņojumi, Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju un diriģentu Sigvardu Kļavu.

Iepazīstinām ar Slovēniju jeb Slovēnijas Republiku. Tā ir neliela valsts Centrāleiropā, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Slovēnijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā. kur ir lāči, tur ir arī bites. Ne pa velti Slovēnija Eiropā ir pazīstama kā "biškopības sirds un dvēsele".

Bojā gājušo ziņā nelaimes gadījumos uz ceļiem Latvija diemžēl pirmajās vietās Eiropas Savienībā. Daudzi arī ievērojuši, ka ceļu satiksmes dalībnieku kultūra uz Latvijas ceļiem nav augstā līmenī. Ko darīt? Krustpunktā

Ģimenes studijā Latvijas Radio leģenda Sandra Glāzupa, viņas māsa izglītības un kultūras darbiniece Dace Lagzdiņa un viņas meita, arī Sandras krustmeita - rakstniece Zane Zusta. Saruna par radu saitēm, kuras nostiprina brīnišķīgi kopābūšanas mirkļi.

Kā Latvijas mūsdienas atspoguļos nākotnes vēsturnieki un kādēļ padomju laiki būtu jādēvē par okupācijas laikiem? Par Latvijas vēsturiskās un mūsdienu politiskās elites līdzībām un atšķirībām saruna ar vēstures zinātņu doktoru, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galveno redaktoru Valteru Ščerbinski.

Sarunas ar sievu pie vakariņu galda, piedāvājums lasīt lekciju un pārdomas par leģendu, kas no Kartāgas atceļojusi līdz Rīga, vēstures zinātņu doktoru Hariju Tumanu iedvesmo pētīt antīkos tēlus Rīgas namu fasādēs. Atklājas jauni konteksti un rodas grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās".

No oktobra sākuma līdz decembra beigām Latvijas ūdeņos liegts iegūt lašus un taimiņus. Šajā laika periodā Valsts vides dienests (VVD) zivju resursus sargā pastiprinātā režīmā. Mēneša laikā veiktas 151 iekšējo ūdeņu un jūras piekrastes pārbaudes, atrasti un izņemti 85 nelegālie zivju tīkli no kuriem 16 jūras piekrastē.

Kultūras afiša: Šogad vienam no pašiem populārākajiem britu mūziķiem - Deividam Bovijam - apritētu 75 gadu jubileja. Diemžēl, viņa šīszemes gaitas aprāvās pirms sešiem gadiem. Pieminot Bovija atstāto radošo mantojumu, apvienība "Labs Kino" piedāvā noskatīties dokumentālo filmu "Mēness sapnis".
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.
Šī diena vēsturē: 18. gadsimta britu politiķis un domātājs Edmunds Bērks tiek uzskatīts par vienu no konservatīvisma klasiķiem. Viens no viņa izcilākajiem darbiem ir „Pārdomas par franču revolūciju, kas nāca klajā 1790. gada 1. novembrī.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicina lietotājus rūpīgi sekot savam elektroenerģijas un dabasgāzes patēriņam, īpaši valsts atbalsta perioda laikā (līdz 2023.gada 30.aprīlim), kad lietotāju interesēs ir saņemt pareizi aprēķinātu kompensāciju.

Pašlaik mūsu valstī strādā 31 radiouzņēmums, kas klausītājus uzrunā ar 48 programmām. Līdz Covid-19 diktētās pandēmijas sākumam radiotirgū bija par diviem komersantiem vairāk. Tādējādi secināms, ka šo nozari pēdējo gadu ligas ir ietekmējušas minimāli, lai gan eksperti atzīst, ka jostas nācies savilkt arī radio pārstāvjiem, domājot par izdzīvošanu nenoteiktības apstākļos. Un valdības politika noteiktību nevieš.

Tādi esam: Valsts svētkos,18. novembrī, Līvānu stikla un amatniecības centrā atklās izstādi „Stikla sajūta. Tajā varēs apskatīt dažādu paaudžu Latvijas stikla mākslinieku autordarbus. Projekts „Stikla sajūta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales programmas finansiālu atbalstu norisinājās no maija un tā mērķis ir radīt jaunus, unikālus stikla darbus, kas balstīti Līvānu stikla izstrādes vēsturiskajās tradīcijās. Stikla pūšanas darbnīcā Līvānos bija Daina Zalamane.
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.

Jolanta Ābele ir profesionāla gleznotāja, kas jau 30 gadus māca zīmēt arī citiem un pērn Jēkabpils novada Kūku pagasta viensētā "Annas Jāņasēta" izveidoja radošo rezidenci "Mākslas dārzs". Tajā ir gan telpa gleznošanai, gan naktsmītne.

Lielas lietas jāmeklē detaļās. Mūsu raidījuma viesis pēc teātra izrādēm nesaņem ziedus, viņu nesauc uz skatuves un viņa darbu reti pārrunā skatītāji. Tamdēļ šovakar iedosim gaismu tam, kas ikdienā izgaismo citus. Teātra gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Darba vide Latvijā un pasaulē mainās nepārtraukti, bet bieži tas ir evolūcijas process, tāpēc izmaiņas ir grūti pamanāmas. Par to, kas un kādā virzienā mainījies šajā jomā pēdējo divdesmit gadu laikā?

Pasaka par vientulību. Pasaku stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors

Bojā gājušo ziņā nelaimes gadījumos uz ceļiem Latvija diemžēl pirmajās vietās Eiropas Savienībā. Daudzi arī ievērojuši, ka ceļu satiksmes dalībnieku kultūra uz Latvijas ceļiem nav augstā līmenī. Ko darīt? Krustpunktā

Šis ir Radioteātra 95. gads, kuru turpinām atzīmēt ar īpašiem raidījumiem. Bet tieši šodien, 1.novembrī, kad Latvijas Radio aprit 97. gadskārta, piedāvājam noklausīties pirmatskaņojumu - muzikāli literāru raidījumu, kas veltīts Radioteātra šī laika aktīvajiem režisoriem ar nosaukumu "Raibi kā taureņi".

Iepazīstinām ar Slovēniju jeb Slovēnijas Republiku. Tā ir neliela valsts Centrāleiropā, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Slovēnijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā. kur ir lāči, tur ir arī bites. Ne pa velti Slovēnija Eiropā ir pazīstama kā "biškopības sirds un dvēsele".

Par Latvijas Radio kora Japānā pieredzēto un gaidāmo  koncertprogrammu "Gaisma", kura veidojusies ap katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbu "Gaisma" un kura skanēs vairāki pirmatskaņojumi, Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju un diriģentu Sigvardu Kļavu.

Lielas lietas jāmeklē detaļās. Mūsu raidījuma viesis pēc teātra izrādēm nesaņem ziedus, viņu nesauc uz skatuves un viņa darbu reti pārrunā skatītāji. Tamdēļ šovakar iedosim gaismu tam, kas ikdienā izgaismo citus. Teātra gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Ģimenes studijā Latvijas Radio leģenda Sandra Glāzupa, viņas māsa izglītības un kultūras darbiniece Dace Lagzdiņa un viņas meita, arī Sandras krustmeita - rakstniece Zane Zusta. Saruna par radu saitēm, kuras nostiprina brīnišķīgi kopābūšanas mirkļi.

Organisms, kas pastāvējis uz šīs planētas no pašiem dzīvības pirmsākumiem. Tās cilvēku rokās pielietotas jau izsenis, taču, kā tas notiek mūsdienās? Vai mikroaļģes var lietot ne tikai uzturā, bet arī attīrot gaisu telpās?