Preses relīzes

U. Klapkalne: Latvijas Radio strādā paaugstinātas intensitātes apstākļos

Visi pieci Latvijas Radio kanāli ir sekmīgi pārstrukturējuši darbu un aktuālo saturu lielākoties veido attālināti, izmantojot telefonintervijas vai Skype video zvana iespējas. Latvijas Radio ēkā strādā vien ceturtā daļa no visiem darbiniekiem – tiešraides programmu vadītāji, ziņu redaktori un producenti, informatīvi analītisko programmu producenti, tehniskais personāls. Savukārt pārējie darbinieki strādā attālināti, turpinot veidot visu kanālu oriģinālsaturu gandrīz līdzšinējā apjomā. Lai nodrošinātu aktuālo ziņu pieejamību, palielināts vienoto ziņu izlaidumu skaits klausītākajā kanālā Latvijas Radio 2 un jauniešu multimediālajā platformā Latvijas Radio 5 – pieci.lv.

“Mēs nevaram runāt par dīkstāvi. Gluži pretēji – līdzīgi mediķiem, arī Radio darbinieki šobrīd strādā daudz intensīvākā režīmā. Piemēram, lai nodrošinātu attālinātā darba iespējas, IT daļai nākas strādāt pat 16 stundas dienā, tostarp brīvdienās. Tāpat satura veidotājiem attālinātais darbs prasa lielāku ieguldījumu, jo nākas pārstrādāt formātus un ierastais darbs sistēmu veiktspējas dēļ paņem ilgāku laiku. Būs jāmaksā virsstundas un kopīgi jāmeklē finanšu avoti. Īpaši tad, ja ārkārtējā situācija iestiepsies dziļāk pavasarī,” atzīst Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Atšķirībā no Latvijas Televīzijas, kura uz ārkārtējās situācijas laiku pārtraukusi atsevišķu raidījumu veidošanu, Latvijas Radio kanāli nodrošina praktiski nemainīga apjoma oriģinālsaturu. Izņēmums ir atsevišķas rubrikas, piemēram, kultūras notikumu afiša vai ekspertu dzīvās recenzijas par kultūras notikumiem. Tāpat līdz ārkārtējās situācijas beigām iesaldēta jauniešu multimediālā raidījuma “Cita Domnīca” veidošana, tā vietā intensificējot sociālo tīklu komunikāciju un atbilžu sniegšanu uz jauniešu jautājumiem par rīcību Covid-19 pandēmijas laikā.

Latvijas Radio ieskatā – profesionāla, sabalansēta un daudzveidīga sabiedriskā radio raidījumu programma šobrīd ir pat svarīgāka, nekā līdz šim. Tas palīdz mazināt cilvēku trauksmi un uztur veselīgu attieksmi pret notiekošo, vienlaikus nodrošinot daudzpusīgas satura izvēles iespējas. Līdzīgu pieeju īsteno arī citu valstu sabiedriskie radio, iespēju robežās saglabājot ierasto programmu. Tamdēļ ir veiktas būtiskas izmaiņas darba organizācijā, lai samazinātu riskus darbinieku veselībai un nodrošinātu to, lai Latvijas Radio spētu raidīt pilnā apjomā. “Es esmu pateicīga darbiniekiem par elastību un spēju zibenīgi pielāgoties jaunajai situācijai. Vienlaikus esam pateicīgi saviem klausītājiem par izpratni un atbalstu, jo dažkārt tehniskā kvalitāte un ierastā skaņas tīrība samazinās,” norāda U.Klapkalne.

Latvijas Radio aplēses liecina, ka ārkārtas situācijas dēļ reklāmas ieņēmumi līdz 2020. gada beigām samazināsies uz pusi, kas naudas izteiksmē būs ap 425 tūkstošiem eiro. Tāpēc līdztekus virsstundu kompensēšanai būs jāmeklē risinājumi, lai spētu, piemēram, nodrošināt darba devēja apmaksātus veselības pakalpojumus, abonēt ziņu lentes, veikt telpu uzkopšanu un papildus drošības pasākumus telpu dezinfekcijai un saslimšanas risku mazināšanai.

Konteksts:

23. martā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome preses paziņojumā “Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem” norādījusi, ka “pēc VSIA “Latvijas Televīzijas” un VSIA “Latvijas Radio” aprēķiniem negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē.” Latvijas Radio vēlas norādīt, ka Radio nav tādu darbinieku, uz kuriem būtu attiecināma sistēmiska dīkstāve. Gluži pretēji, būs nepieciešama virsstundu darba apmaksa par oriģinālsatura veidošanu ārkārtējā situācijā.

Indra Zomerovska

Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas

galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 28808589

E-pasts: indra.zomerovska@latvijasradio.lv