Ja ēterā viss skan un nav dzirdamas tehniskas kļūmes, tad viņu darbs ir labi padarīts. Vēl viņu uzdevums ir "saradināt tehniku ar lietotāju". No ēterā raidītā viņi dzird ne vārdu vai mūziku, bet trokšņus, ko neuztver parastais klausītājs. Iepazīstinām ar mūsu inženieru brigādi.

Ar Raivi runājam par suņiem, kreditoriem un superspējām. Lasām Delailas Dosones komiksu "Zirnekļcilvēks. Jauns sākums" ("Latvijas Mediji") un Sergeja Timofejeva stāstu "Moka un Roberts" ("Liels un mazs").

Raiņa dzeja bērniem. Dzejas kompozīcija no krājuma "Zelta sietiņš". Režisore Aina Matīsa, skaņu režisors Ungars Savickis, lasa Laura Tālberga. 2012.gada ieraksts.

Režisore Liene Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātrī, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, kas balstās Edvarta Virzas poēmā „Straumēni”.

Dianas Bogdanovas jaunās grāmatas nosaukumā ir ēdiens – „Andalūzijas rasols”. Te ir vietējās virtuves smalkumi, bet pats galvenais – grāmata ir par sauli, prieku, deju un sapņu piepildīšanos. Grāmatu ir gandrīz neiespējami lasīt bez vēlmes pašam aizbraukt uz Andalūziju…

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

2022. gadā ārzemēs dzīvojošie latvieši uz mājām pārskaitījuši 1,3 miljardus dolāru un tautiešu sūtījumi veido līdz 4% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kas mudina ieguldīt Latvijā un kā valsts gatava iesaistīties, lai tautiešu investīcijas pārvērstu veiksmes stāstā?

Pētot mūslaiku laulības saites, to elasticitāti un ģimenes konceptu, aplūkojam divus darbus – uz mūsu darbagalda nonākusi šī gada Kannās izrādītā (ne)monogāmijas komēdija “Atvērtā laulība”, kā arī Latvijas Sabiedriskā medija kanālā LTV1 izrādītais britu drāmas seriāls “Mainītās dzīves”

Poētiski muzikāla kompozīcija "Mana dzejas diena" septiņās daļās. 6. daļa. Aktieris Jānis Kronis izvēlējies Klāva Elsberga darbus.

Šonedēļ Latvijā noslēdzas Mājas kafejnīcu dienas, un Tukuma novada Vānes pagastā viesus gaidīs arī Kristiāna un Mārcis Kūmi, kas turpina šogad mūžībā aizgājušā Kristiānas tēva biznesu - vada kafejnīcu un veikalu "Ogle". Jaunie saimnieki audzē dārzeņus un ogas, pārstrādes cehā gatavo konservus un žāvē gaļu.

Sākumā Andris gribēja būt kosmonauts, bet ļoti agri sāka dziedāt pieaugušo korī. Jau no ceturtās klases dziedāja otro soprānu tēva Jāņa Veismaņa vadītajā Saulkrastu jauktajā korī „Bangotne”. Tagad Andris Veismanis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, kā arī Rīgas kamerkora "Ave Sol" un Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs.

Civilizācijas, komforta un drošības saliņa polārajos reģionos un tālos ledājos - stacijas. Tajās notiek ne tikai pētnieku ikdienas sadzīve, bet arī pētniecība. Kāda ir polārstaciju loma zinātnē, kādu ir dzīve stacijās un kādiem apstākļiem tās ir pakļautas? Un kāpēc polāro staciju izveide ir arī politisks jautājums?

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

Režisore Liene Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātrī, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, kas balstās Edvarta Virzas poēmā „Straumēni”.

Dianas Bogdanovas jaunās grāmatas nosaukumā ir ēdiens – „Andalūzijas rasols”. Te ir vietējās virtuves smalkumi, bet pats galvenais – grāmata ir par sauli, prieku, deju un sapņu piepildīšanos. Grāmatu ir gandrīz neiespējami lasīt bez vēlmes pašam aizbraukt uz Andalūziju…

Sākumā Andris gribēja būt kosmonauts, bet ļoti agri sāka dziedāt pieaugušo korī. Jau no ceturtās klases dziedāja otro soprānu tēva Jāņa Veismaņa vadītajā Saulkrastu jauktajā korī „Bangotne”. Tagad Andris Veismanis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, kā arī Rīgas kamerkora "Ave Sol" un Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs.

Ar Raivi runājam par suņiem, kreditoriem un superspējām. Lasām Delailas Dosones komiksu "Zirnekļcilvēks. Jauns sākums" ("Latvijas Mediji") un Sergeja Timofejeva stāstu "Moka un Roberts" ("Liels un mazs").