Pasaka "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". To uzrakstījusi Vizma Belševica, mūziku komponējis Indulis Kalniņš, režisors Kārlis Ādernieks. Radioiestudējums ierakstīts 1965. gadā.

"Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks."
"...pietiktu, ja viņš būtu tikai dzejnieks. Pietiktu, ja viņš būtu tikai esejists. Pietiktu, ja viņš būtu tikai mūsu Atmodas tēvs. Pietiktu, ja viņš būtu tikai Tautas frontes dibinātājs," tā reiz par Jāni Peteru dokumentālajā filmā "Jānis Peters un mūsu laiks" teikusi Māra Zālīte.
Uz tikko izdotās, ļoti biezās (1072 lpp.) grāmatas zelta vāka ir Vitolda Svirska darbs ar dzejnieka portretu, bet grāmatas sastādītājas Initas Saulītes–Zanderes pēcvārdā liktās rindas "Uzturiet debesis spēkā pat tad, ja to vispār nav" ir no dzejnieka atlasītās mūža izlases pēdējā dzejoļa, kuru viņš lūdzis izcelt treknākiem burtiem.
Pats dzejnieks uzrunājis Initu Saulīti-Zanderi grāmatu sastādīt (jo viņam patikusi viņas veidotā "Elegantā Rīga") un izdevniecību "Aminori" (jo viņam patikusi grāmata par Juri Jurjānu). Pats dzejnieks 2024.gadā sastādījis savu dzejoļu mūža izlasi "Savu balsi meklējot", tagad tā ir biezās viena mūža grāmatas sastāvdaļa. Pārējais – publikācijas, fragmenti no citiem izdevumiem, atmiņas, paša dzejnieka rakstītais un akcentētais, piemēram, viņa sadarbība ar Leļļu teātri un līdzdarbība kino daudziem varētu būt atklājums. Viņš ir "revolūcijā iesauktais dzejnieks", jo sabiedriskajā darbībā un diplomātijā pavadītajos gados praktiski dzeju nerakstīja.
"Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks" sastādītāja ir Inita Saulīte-Zandere, izdevis "Aminori". Pats viņš gan grāmatu nepieredzēja, jo aizgāja mūžībā 2025.gadā.

Atzīmējot 79. Kannu kinofestivāla sākumu 12. maijā un gaidot Viestura Kairiša drāmas "Uļa" pasaules pirmizrādi tajā, pievēršamies kinodarbiem, kas izrādīti šīs kinomekas pērnajā laidienā. Zviedra Tarika Saleha “Republikas ērgļi” politiska trillera ietvarā asredzīgi preparē aktiera un varas attiecību rēbusu Ēģiptē, savukārt itāļa Mario Martones darbs “Brīvībā” piedāvā netipiskas draudzības stāstu 80. gadu Romā.

Šodien nevienu nepārsteigsi ar mūziku, kurā sajaukti visdažādākie stili. 80. gadu beigās vismaz Latvijā grupa, kas vienā veselumā sakausētu popmūzikas, akadēmiskās un etniskās mūzikas ietekmes, bija retums. Un tomēr tāda bija – kameransamblis "Marana".

Spēlē piedalās Inita Kuningasa, Jānis Romanovskis, Kārlis Arājs un Jānis Barons.

Pēc 77 gadu pastāvēšanas pārstāj iznākt viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem latviešu trimdas laikrakstiem “Laiks”. Atvadoties no avīzes, raidījumā diskutējam par mediju lomu diasporas informēšanā un cik svarīgi radīt tieši diasporai domātu saturu.

Arnolda Auziņa raidluga "Atmodini zemi". Režisors Andrejs Migla. Lomās: Uldis Dumpis, Olga Dreģe, Rasma Garne, Juris Lisners un Vaironis Jakāns. 1992.gada ieraksts.

Šodien nevienu nepārsteigsi ar mūziku, kurā sajaukti visdažādākie stili. 80. gadu beigās vismaz Latvijā grupa, kas vienā veselumā sakausētu popmūzikas, akadēmiskās un etniskās mūzikas ietekmes, bija retums. Un tomēr tāda bija – kameransamblis "Marana".

Ilgas Sirmeles pasaku "Meža sivēns Ruks apmaldījies" lasa Harijs Misiņš.

Šodien nevienu nepārsteigsi ar mūziku, kurā sajaukti visdažādākie stili. 80. gadu beigās vismaz Latvijā grupa, kas vienā veselumā sakausētu popmūzikas, akadēmiskās un etniskās mūzikas ietekmes, bija retums. Un tomēr tāda bija – kameransamblis "Marana".

Spēlē piedalās Inita Kuningasa, Jānis Romanovskis, Kārlis Arājs un Jānis Barons.